Zivis kā tēvs vai māte: maigums, intuīcija un atdeve


Zivis ir gādīga zīme, kurai parasti ļoti patīk tēva vai mātes loma. Kad rūpējas, to dara ar atvērtu sirdi. Tām patīk apskaut, uzklausīt, būt līdzās un radīt emocionālu gaisotni, kurā bērni jūtas mīlēti.

Ja tev Saule ir Zivīs, iespējams, ka jūti dziļu vajadzību sargāt savus bērnus un dot viņiem visu mīlestību, ko varbūt tu pats bērnībā arī būtu vēlējies saņemt. Tava audzināšanas pieeja parasti ir maiga, empātiska un ļoti jutīga. Lai labāk izprastu šo emocionālo pamatu, tev var noderēt arī raksts par Zivīm un ģimeni.

Zivju izaicinājums, nosakot bērniem robežas


Viens no svarīgākajiem Zivju audzināšanas aspektiem ir iemācīties noteikt robežas, nejūtot vainas apziņu. Tev var būt grūti ieņemt stingru nostāju vai pieņemt lēmumus, kas bērniem nav pa prātam.

Tomēr, noteikumu ievērošana ir arī mīlestības forma. Bērniem vajadzīgs maigums, bet viņiem vajadzīga arī struktūra. Kad tu saproti, kas viņiem ir vislabākais, tev izdodas noteikt noteikumus mierīgāk un drošāk.

Vienkāršs piemērs: ja tavs bērns raud, jo grib turpināt rotaļāties un jau ir gulētiešanas laiks, tava jūtība var likt tev piekāpties. Taču tava gudrība parādās tad, kad tu saki: „es saprotu, ka tu gribi vēl spēlēties, bet tagad tavam ķermenim vajag atpūtu”. Arī tā ir rūpes 💙.

Zivju iekšējais bērns audzināšanā


Kļūstot par tēvu vai māti, Zivis bieži atklāj savu iekšējo bērnu. Tas var būt skaisti, jo ļauj spēlēties, iztēloties, stāstīt stāstus, dziedāt, zīmēt vai dalīties ļoti maigā kopā būšanas mirkļos ar saviem bērniem.

Zivis vēlas dot saviem bērniem to, kā, iespējams, tām pašām ir pietrūcis: sapratni, emocionālu drošību, fantāziju, emocionālu brīvību un beznosacījumu mīlestību.

Tās arī parasti iedrošina savus bērnus kļūdīties un mācīties no savām kļūdām. Tās nemeklē stingru audzināšanu. Tās labprātāk pavada, vēro un māca caur pieredzi. Tomēr ir vērts atcerēties, ka ļaut augt nenozīmē pamest. Bērni mācās vislabāk, kad vienlaikus jūt brīvību un klātbūtni.

Zivju mātes jūtīgums attiecībās ar bērniem


Zivju māte var būt dziļi intuitīva. Bieži viņa jūt savu bērnu emocionālo stāvokli vēl pirms viņi to izskaidro. Viņa pamana žestu, klusumu, citādu skatienu.

Šī jūtība ir dāvana, taču tā var arī viņu nogurdināt. Garastāvokļa maiņas, attīstības posmi vai bērnu uzvedības pielāgojumi viņu var ļoti ietekmēt. Viņa var justies atbildīga par visu vai vaicāt sev, vai dara kaut ko nepareizi.

Šeit ir svarīgi atcerēties vienu lietu: ne katras pārmaiņas bērnā nozīmē audzināšanas kļūdu. Dažkārt viņš vienkārši aug, pārbauda robežas vai mācās izpaust to, ko jūt.

Zivju mātes apzinātība parasti palīdz viņai neatkārtot kļūdas. Viņa pārdomā, izvērtē savus soļus un cenšas darīt labāk. Ja emocijas kļūst ļoti intensīvas, šis raksts par to, kā Zivis var tikt galā ar skumjām un dziļām emocijām, var sniegt lielāku skaidrību.

Zivju tēvs: pieķeršanās, radošums un sapratne


Tēva lomā Zivis var piedāvāt jūtīgu, taisnīgu un līdzjūtīgu skatījumu. Tās parasti neaudzina bērnus ar skarbumu, bet gan ar empātiju. Tām ir svarīgi, lai bērns iemācās raudzīties uz citiem ar cilvēcību.

Zivis māca ar piemēru, kad rāda entuziasmu, sapratni un spēju iejusties otra vietā. Tās var nodot ļoti vērtīgas īpašības: palīdzēt, piedot, iztēloties, klausīties un cienīt.

Tās arī parasti atbalsta savu bērnu mākslinieciskās spējas. Ja bērns glezno, dzied, dejo, raksta vai izdomā pasaules, Zivis aizraujas un viņu iedrošina. Svarīgi ir nepārāk idealizēt šos talantus. Svētki ir lieliski; spiediens, kas balstīts uz ilūzijām, gan ne tik ļoti.

Padomi Zivīm bērnu audzināšanā



  • Nesajauc mīlestību ar visatļautību. Taviem bērniem vajadzīgs tavs maigums, bet arī skaidras robežas.

  • Rūpējies par savu emocionālo pasauli. Ja uzsūc visu, ko jūt tavi bērni, vari sevi izsmelt.

  • Veicini radošumu, neprasot pilnību. Atbalsti viņu talantus, nepārvēršot tos par nastu.

  • Ļauj viņiem mācīties no savām kļūdām. Tava aizsardzība ir vērtīga, taču arī viņu patstāvība ir svarīga.

  • Runā godīgi un maigi. Zivīm ir īpaša spēja pateikt svarīgas lietas, nenodarot pāri.



Zivis var būt neaizmirstams tēvs vai māte: jūtīgs, mīlošs, iztēles bagāts un klātesošs. Viņu lielākais mācību uzdevums ir līdzsvarot emocijas un stingrību. Kad tas izdodas, viņu bērni ne tikai jūtas mīlēti; viņi arī jūtas virzīti.