Sirds ir vitāli svarīgs orgāns, taču tā ir arī ļoti jutīga pret to, ko mēs piedzīvojam. Saskaņā ar Argentīnas Kardioloģijas biedrības (SAC) un Argentīnas Kardioloģijas fonda (FCA) teikto, atsevišķos gadījumos tā var burtiski “saplaisāt”, lai gan ne tā romantiskajā nozīmē, kādu parasti iedomājamies.

Šis brīdinājums parasti kļūst īpaši aktuāls tieši pirms Mīlētāju dienas. Nevis lai jūs nobiedētu, bet lai atgādinātu kaut ko svarīgu: spēcīgas emocijas var ietekmēt arī ķermeni. Šķiršanās, zaudējums, smags strīds, sāpīgs pārsteigums vai ilgstošs stresa periods var atstāt pēdas sirds un asinsvadu veselībā.

Tādās dienās kā Valentīndiena daudzi cilvēki jūt lielāku spriedzi, nostalģiju vai skumjas. Ja šī tēma tevi emocionāli uzrunā, tev var palīdzēt arī izlasīt kāda ir tava mīlas dzīve pēc zodiaka zīmes Valentīndienā, kā simboliskāku un emocionālāku skatījumu uz mīlestību.

Kas ir salauztas sirds sindroms jeb Takotsubo sindroms

Takotsubo sindroms, tautā pazīstams kā salauztas sirds sindroms, ir sirds slimība, kas Japānā tika aprakstīta 20. gadsimta 90. gados.

To sauc par Takotsubo tāpēc, ka lēkmes laikā sirds var mainīt savu formu. Jo īpaši daļa no kreisā kambara kļūst izspīlēta un iegūst līdzību ar japāņu trauku, ko izmantoja astoņkāju ķeršanai: plats pie pamatnes un šaurs kaklā.

Šīs izmaiņas nav tikai metafora. Tā ir fiziska sirds reakcija uz bojājumu vai intensīvu stresu. Tāpēc, lai gan nosaukums izklausās poētiski, tā ir medicīniska stāvokļa forma, kurai nepieciešama profesionāla izvērtēšana.

Kāpēc tas var parādīties pēc spēcīgām emocijām

Daktere Salvatori, kuru citēja SAC un FCA, uzsvēra būtisko smadzeņu un sirds saiknes lomu. Mēs šodien zinām, ka emocionālo no fiziskā nevar pilnībā nošķirt. Tas, ko jūtam, izpaužas arī ķermenī.

Saskaroties ar negaidītu fizisku vai emocionālu stresu, organisms var izdalīt lielu daudzumu adrenalīna un citu stresa hormonu. Dažiem cilvēkiem šāda hormonālā reakcija īslaicīgi var ietekmēt sirds darbību.

Tāpēc par salauztas sirds sindromu runā tādās situācijās kā:

  • mīlas attiecību šķiršanās vai emocionāls zaudējums;
  • tuvinieka nāve;
  • ļoti spraigs strīds;
  • negaidītas ziņas;
  • nelaimes gadījums, operācija vai akūta slimība;
  • ilgstoši trauksmes, nemiera vai emocionālas pārslodzes periodi.

Tas nenozīmē, ka jebkuras skumjas noteikti saslims sirdi. Taču tas mums atgādina, ka ilgstošs stress ir jāuztver nopietni, tāpat kā asinsspiediens, holesterīns vai glikozes līmenis.

Kam ir lielāks Takotsubo sindroma risks

Amerikas Sirds asociācijas (AHA) publicēts pētījums atklāja, ka vidēja un vecāka gadagājuma sievietēm ir līdz pat 10 reizēm lielāka iespēja saslimt ar šo sindromu nekā vīriešiem vai jaunām sievietēm.

Tas biežāk tiek novērots sievietēm pēc menopauzes. Tomēr tas var rasties arī citām personām, īpaši tad, ja ir riska faktori vai ļoti intensīvas emocionālas situācijas.

Pēc speciālistu domām, daļu faktoru mainīt nevar, piemēram, vecumu vai noteiktu ģenētisko fonu. Taču ir arī citi, par kuriem ikdienā varam rūpēties labāk.

Starp saistītajiem faktoriem ir:

  • arteriāla hipertensija;
  • dislipidēmija vai holesterīna līmeņa traucējumi;
  • smēķēšana;
  • diabēts;
  • aptaukošanās;
  • hronisks stress;
  • depresija vai pastāvīgas skumjas;
  • emocionāla izolācija vai atbalsta trūkums.

Šie psihosociālie faktori ne vienmēr parādās asins analīzēs, taču tiem arī ir svars. Reizēm cilvēkam visi pamata izmeklējumi ir “labi”, bet viņš dzīvo izsīkumā, nemierā vai bez īstām atpūtas iespējām.

Salauztas sirds sindroma simptomi, kurus nedrīkst ignorēt

Takotsubo sindroms var ļoti līdzināties miokarda infarktam. Tāpēc ir tik svarīgi to nenovērtēt par zemu.

Biežākie simptomi ir sāpes krūtīs, elpas trūkums, izmaiņas elektrokardiogrammā un sirds enzīmu paaugstināšanās. Var parādīties arī spiedoša sajūta, svīšana, slikta dūša, vājums vai spēcīgas bailes.

Galvenā atšķirība ir tāda, ka daudzos gadījumos kateterizācijā redzams, ka sirds artērijas nav nosprostotas tā, kā tas notiek infarkta gadījumā aterosklerotiskas slimības dēļ. Tomēr var būt samazināta asins plūsma uz sirds virsotni un īslaicīga tās saraušanās pavājināšanās.

Laba ziņa ir tāda, ka ar atbilstošu aprūpi sirds parasti atgūst normālu darbību pēc dažām nedēļām. Taču tas nenozīmē, ka simptomu gadījumā vari gaidīt mājās. Sāpes krūtīs un elpas trūkums vienmēr prasa steidzamu ārsta konsultāciju.

Ārstēšana un profilakse: rūpēties par sirdi nozīmē rūpēties arī par savām emocijām

Ārstēšana ir atkarīga no katra gadījuma, un to drīkst nozīmēt tikai medicīnas komanda. Tā var ietvert medikamentus sirds un asinsvadu riska faktoru kontrolei, piemēram, hipertensijas, holesterīna, diabēta vai citu saistītu stāvokļu gadījumā.

Noderīgs var būt arī psiholoģisks atbalsts. Piemēram, kognitīvi biheiviorālā terapija var palīdzēt atpazīt stresa modeļus, sakārtot domas, regulēt emocijas un izveidot veselīgākus rīkus, lai pārdzīvotu grūtus brīžus.

Nav runa par to, lai “nejustu”. Tas būtu neiespējami. Runa ir par to, lai iemācītos nest to, ko jūti, tā, lai ķermenis nepārtraukti nebūtu trauksmes stāvoklī. Dažreiz kaut kas tik vienkāršs kā laikus lūgta palīdzība var ļoti daudz mainīt.

Dažas ikdienas prakses var palīdzēt profilaksē:

  • veikt regulāras medicīniskās pārbaudes;
  • nepārtraukt zāļu lietošanu bez profesionālas norādes;
  • kustināt ķermeni regulāri, atbilstoši savām iespējām;
  • gulēt pietiekami;
  • samazināt smēķēšanu un alkoholu;
  • runāt ar uzticamu cilvēku par to, kas sāp;
  • meklēt terapijas atbalstu, ja skumjas vai stress kļūst ilgstoši.

Ir pētīti arī citi faktori, piemēram, hroniska alkohola lietošana vai ilgstoša noteiktu medikamentu lietošana specifiskos apstākļos. Tāpēc, ja tev ir šaubas par ārstēšanu vai saviem ieradumiem, vislabāk to pārrunāt ar savu ārstu vai ārsti.

Valentīndiena, mīlestība un emocionālā veselība

Valentīndiena dažiem var būt skaista diena, bet citiem — ļoti grūta. Tā var radīt prieka sajūtu, bet arī aktivizēt atmiņas, sēras, vientulību vai salīdzināšanu.

Ja tu pārdzīvo šķiršanos, zaudējumu vai jūtīgu posmu, nepārmudini sevi būt labi tikai tāpēc, ka kalendārs saka, ka “vajadzētu” svinēt. Tavai emocionālajai sirdij arī nepieciešama atpūta, rūpes un pacietība 💗.

Un, ja parādās fiziski simptomi, piemēram, sāpes krūtīs, elpas trūkums, ģībonis, spēcīgas sirdsklauves vai dīvaina sajūta, kas tevi satrauc, nesaisti to tikai ar nerviem. Vērsies pie ārsta nekavējoties. Rūpēties par sirdi nozīmē arī to saklausīt tad, kad tā lūdz palīdzību.