En 2019. gada novembra naktī britu Ben Horne dzīve mainījās neatgriezeniski. 34 gadu vecumā Ben jau kopš pusaudža gadiem cīnījās ar epilepsiju, saskaroties ar ikdienas izaicinājumiem, kuri bieži parādījās bez brīdinājuma.
Tomēr nesen veikta medikamentu maiņa bija ieviesusi jauna veida nakts krampjus, iegrūžot viņu neaizsargātībā, kuru ne viņš, ne viņa uzticamais suns Henrijs nevarēja paredzēt.
Tajā naktī Henrijs, suns, kurš bija bijis viņa uzticīgais biedrs desmit gadus, pamodās nobijies un apjucis. Ben nesakarīgie kustības un bezsamaņas stāvoklis krampja laikā piepildīja viņu ar paniku.
Savā šausmās Henrijs uzbruka, saplēšot sava saimnieka sejas ādu. Kad Ben atguva samaņu, viņš atradās apņemts ar asinīm, un sāpīgās sajūtas un dezorientācija bija viņa sabiedrotie. Neskatoties uz šoku un savu ievainojumu nopietnību, viņam izdevās piezvanīt uz ātro palīdzību.
Atveseļošanās process
Viņa ceļojums uz atveseļošanos bija garš un sāpīgs. Ķirurgi strādāja desmit stundas Musgrove Park slimnīcā, cenšoties izglābt to, kas palicis no viņa sejas. Ben saskārās ar ekstrēmu fizisku transformāciju.
Pirmais no daudziem rekonstruktīvajiem ķirurģiskajiem operācijām notika 2021. gada maijā, kur viņi izmantoja kaulu no viņa ribām, lai rekonstrukcētu viņa degunu. Ar katru operāciju Ben bija jārisina komplikācijas un grūti lēmumi, bet viņa apņēmība nekad neizsīka.
Katrs ķirurģiskais iejaukšanās kļuva par soli uz rekonstrukciju ne tikai viņa sejas, bet arī viņa identitātes. Viņa ceļā viņš arī saskārās ar emocionālo slogu pieņemt savu jauno tēlu.
“Tas ir kā būt kailam sabiedrībā,” atzina Ben, atsaucoties uz ievainojamību, ko viņš juta pēc katras operācijas, un uz to, kā pasaule viņu uztvēra.
Iekšējā Transformācija
Bena cīņa neaprobežojās tikai ar fizisko atveseļošanos. Iekšējā transformācija bija tikpat iespaidīga. Pieņemt savu jauno realitāti bija lēns un sāpīgs process. Katrs skatījums uz ielas un katrs čuksts apkārt bija pastāvīgi atgādinājumi par viņa izmaiņām.
Tomēr Bens centās atrast humoru un cerību savā situācijā. “Vismaz varu teikt, ka man ir tetovējums uz deguna,” viņš jokojās, cenšoties atrast gaismu tumsā.
Lēmums pārvietot Henriju arī bija daļa no viņa dziedināšanas procesa. Lai gan sāpēs šķirties no sava desmit gadus ilgā drauga bija milzīgas, Bens saprata, ka tas ir labākais abiem. Henrijs atrada jaunas mājas, un Bens varēja koncentrēties uz savu atveseļošanos.
Veselības un Pārvarēšanas Vēstījums
Neskatoties uz izaicinājumiem, Bens atrada mērķi, daloties savā stāstā. Atverot savu dzīvi sabiedrības apspriešanai, viņš cerēja sniegt atbalstu citiem, kas saskaras ar līdzīgām situācijām.
Viņa stāsts pārvērtās par cerības bāku, rādot, ka pat visdrūmākajos brīžos cilvēka izturība var spīdēt ar spēku. Piedalīšanās sporta pasākumos un līdzekļu vākšana svarīgām cēloņiem kļuva par veidu, kā pierādīt savu spēku un apņēmību.
Bens Horne ne tikai ir traģēdijas izdzīvotājs, bet arī dzīvs pierādījums cilvēku spējai pielāgoties, cīnīties un atrast jēgu grūtībās. Viņa stāsts ir atgādinājums, ka ar drosmi un atbalstu var pārvarēt pat visiznīcinošākos šķēršļus.