8 sieviešu uzvedības, kas psiholoģijas skatījumā atklāj nedziedinātas emocionālas brūces

“Es esmu tāda, ļoti dramatiska”,
“Es vienmēr sevi vainoju par visu”,
“Man jābūt viss kontrolē, citādi es izjūtu vārgumu”.

Un, kad sākam izpētīt kopā, parādās stāsti par noniecināšanu, emocionālu pamestību, simbolisku vardarbību vai ekstrēmu prasīgumu, kas atstāja ietekmi uz to, kā viņas redz sevi un citus.

Palūkosimies uz šīm uzvedībām bez tiesas, ar lielu zinātkāri un mazliet veselīga humora, jo tas, ko tu esi pārdzīvojusi, jau bija pietiekami smags iemesls, lai tagad sevi vēl sodītu par aizsardzības mehānismiem 😊.

---

Kas ir tavu ikdienas uzvedību emocionālie izcelsmes avoti

Tavas pašreizējās reakcijas nerodas no nekā.
Traumas psiholoģija skaidro, ka .

Daži piemēri šādām nelabvēlīgām vidēm:

• Ģimenes, kas mazina tavas izjūtas vai izsmej tavas emocijas.


• Vides, kur tu vienmēr gaidi kritiku vai aizrādījumu.


• Attiecības, kur pieķēle parādās tikai tad, ja tu izpildi noteiktas cerības.


• Bērnības, kur neviens tevi nepasargāja, neatstāja aizstāvību un neapstiprināja.

Iespējams, tu nekad neesi piedzīvojusi to, ko nosauktu par “lielu traumu”, bet gan vairāku mazu, nepārtrauktu sāpju summu.
Psiholoģijā runājam bieži par atkārtotām mikro brūcēm, kas atstāj tādu pašu efektu kā liels emocionāls trieciens, tikai klusākā veidā.

Interesants neirozinātnes fakts emociju mīļotājiem 🧠:
Ķermenis glabā “emocionālo atmiņu” pat tad, ja apzinātā prāta atmiņas ir vājušas. Tāpēc dažkārt tu reaģē ar intensitāti, kas pat tevi pašu pārsteidz. Tu neesi traka — tu aktivizē vecu emocionālu nospiedumu.

---

Traumatisku pieredžu pazīmes pieaugušām sievietēm

Ja vide nodrošināja nepastāvīgu drošību, tavs nervu sistēma iemācījās dzīvot pastāvīgā trauksmē. Lai gan šodien tāda briesma var vairs nepastāvēt, ķermenis rīkojas tā, it kā tā būtu klāt.

No klīniskās prakses es bieži redzu šādus modeļus daudzās sievietēs:

• Emocionāla hipervigilance: tu analizē katru žestu, katru balss toni, meklē “otro nozīmējumu” visur.


• Rudens prasīgums pret sevi: šķiet, ka nekad nepietiek, pat ja citi tevi apbrīno.


• Neizbēgama vēlme visiem iepatikties: tu tik ļoti baidies no atraidījuma, ka pielāgojies līdz pašiznīcībai.


• Grūtības noteikt robežas: tev ir vainas sajūta pateikt “nē”, pat ja esi izsmelta.

Vienā sesijā pacients man teica:
“Ja kāds uz mani dusmojas, es jūtu, ka zem manām kājām atveras zeme”.

Tas nav vienkārši “drāma”.
Tas bieži norāda uz dziļu baili no atraidījuma vai emocionālas soda, bieži iemācītu bērnībā.

Mazs astroloģisks mājiens, jo es arī strādāju ar dzimšanas kartēm ✨:
Sievietēm ar emocionālas traumas vēsturi bieži atkārtojas modeļi ar ļoti cietušu Mēnesi vai saspringtiem aspektiem starp Mēnesi un Saturnu. Astroloģija apraksta iekšējo naratīvu, bet psiholoģija dod instrumentus, kā to pārvērst.

---

Astoņas biežas uzvedības sievietēm ar iespējamām traumatiska izcelsmi

Tagad pie konkrētām uzvedībām, kas tev var šķist pazīstamas.
Ja pamanīji sevi vairākos punktos, nepanikojies: tas nenozīmē, ka esi salauzta, tas nozīmē, ka tu ļoti labi pielāgojies kaut kam ļoti grūtam 💛.

• 1. Visu laiku atvainoties
  Tu saki “piedod” par aizņemšanu vietas, par jautājuma uzdošanu, par sekundi aizkavējuma atbildē, gandrīz par to, ka eksistē.
  Bieži jūti, ka traucē vai neērtē citus tikai ar savu klātbūtni.
  Bieži izcelsme: tu augi ar cilvēkiem, kas vainoja tevi par savām noskaņām vai kritizēja par sīkiem niekiem. Tava prāta mācījās: “ja ātri atvainojos, varbūt izvairīšos no konflikta”.



• 2. Samazināt savus sasniegumus un piedēvēt tos veiksmei
  Kad tevi apsveic, tu atbildi: “nav jau tik liels sasniegums”, “ikviens varētu to izdarīt”, “man paveicās”.
  Tev grūti pateikt: “es centos, es to izdarīju labi”.
  Tipiska izcelsme: no tevis prasīja pārāk daudz vai tu nekad nesaņēmi patiesu atzinību. Tavs sistēma iemācījās neuzticēties slavējumam un tagad to gandrīz automātiski noliegt.



• 3. Jūties atbildīga par citu emocijām
  Ja kāds ir skumjš, tu sevi vaino.
  Ja kāds sadusmojas, tev šķiet, ka esi kļūdījusies.
  Pat pielāgo visu savu dzīvi, lai nekas nemainītu citu noskaņu.
  Iespējamā izcelsme: bērnībā tu varbūt darbojies kā starpniece starp pieaugušajiem, emocionāli rūpējies par vecākiem vai uzņemies lomas, kas nav atbilstošas tavai vecumam. Tavs smadzenes iefiksēja: “ja es rūpējos par visiem, iespējams, mani nepametīs”.



• 4. Izvairīties no konflikta pat tad, ja tas iznīcina tevi
  Tu piekrīti plāniem, kurus negribi, pieņem netaisnīgus vienošanās, klusē neērti.
  Tu norij vārdus, norij asaras, norij dusmas.
  Bieži izcelsme: tavā vēsturē konflikts nozīmēja sodu, kliegšanu, izgāšanos vai mīlestības atsaukšanu. Šodien tavs ķermenis saista jebkādu nesaskaņu ar briesmām. Tāpēc tu dod priekšroku padoties, nevis riskēt zaudēt saikni.



• 5. Uzturēt nelīdzsvarotas vai maz barojošas attiecības
  Tu dod vairāk nekā saņem, attaisno necieņu, normalizē, ka otrs neiesaistās.
  Tev grūti noticēt, ka pelnīsi attiecības ar abpusēju ieguldījumu.
  Iespējamā izcelsme: ja tavas pirmās mīlestības figūras izturējās vienaldzīgi, auksti vai mainīgi, tu iegaumēji, ka “tā ir mīlestība”. Toksiskās attiecības šķiet pazīstamas, bet veselīgais reizēm šķiet svešs vai pat garlaicīgs.



• 6. Jūties vainīga, kad atpūties
  Kad apstājas, parādās iekšējā balsīte: “tu tērē laiku”, “tev vajadzētu darīt ko lietderīgu”.
  Tev neizdodas atslābināties, neizjūtot ka neizdari ko svarīgu.
  Iespējamā izcelsme: tu augu vidē, kur vērtēja tikai panākumus, produktivitāti vai upurēšanos. Tu iemācījies, ka vērtība ir tavos darbos, nevis tajā, kas tu esi.



• 7. Intensīvas bailes no atraidījuma vai pamestības
  Tev grūti noticēt, ka kāds paliks, ja tu parādīsi sevi tādu, kāda esi.
  Tu pieņem mazas uzmanības drupačas tikai, lai nejauktu tukšumu.
  Tipiska izcelsme: tu piedzīvoji emocionālu prombūtni, draudus ar atraidījumu, ļoti nestabilus vecākus vai partnerus, kas pazuda bez paskaidrojumiem. Tavs nervu sistēma panikā reaģē uz jebkādiem attāluma signāliem.



• 8. Nepieciešamība vienmēr būt aizņemtai, lai nesajūtot
  Pilna dienasgrāmata, nekādu paužu.
  Ja paliec viena un klusumā, parādās trauksme, skumjas vai bailes.
  Bieži izcelsme: tavs emocionālais sāpes bija tik spēcīgas, ka prāts izstrādāja izcilu stratēģiju: “ja es neapstājos, es nejūtu”. Tā ir sarežģīta emocionālā anestēzija.

Atsevišķi šīs uzvedības var šķist nenozīmīgas.
Problēma rodas, ja tu tās pastāvīgi atkārto un tava dzīve piepildās ar nogurumu, trauksmi un hroniskas neapmierinātības sajūtu.

---

Kā zināt, vai tava uzvedība nāk no emocionālas traumas

Labā ziņa: tev nav jāatceras katra pagātnes detaļa, lai sāktu dziedēt.
Tu vari vērot savu tagadni ar dažiem atslēgas jautājumiem:

• Vai šī reakcija šķiet intensīvāka nekā pašreizējā situācija?


• Vai es jūtos kā nobijusies meitene pieaugušā ķermenī, kad kaut kas notiek?


• Vai es zinu, ka “tas nav tik liels vainas gadījums”, bet mans ķermenis reaģē tā, it kā tas būtu milzīgs?


• Vai es atkārtoju to pašu attiecību tipu, kas man nodara sāpes, atkal un atkal?

Ja uz vairākiem jautājumiem atbildi apstiprinoši, iespējams, tava pašreizējā reakcija savieno ar neatrisinātu vecu pieredzi. Nav runa par pārspīlēšanu — tava nervu sistēma joprojām darbojas aizsardzības režīmā.

Neliels vingrinājums, ko bieži piedāvāju konsultācijā:

Kad pamanīsi ļoti spēcīgu reakciju, klusā balsī uzdod sev jautājumu:
“Cik gadu es jūtos, kad tā reaģēju?”

Daudzām sievietēm atbilde pārsteidz: 6, 8, 12.
Šī atbilde parāda, ka aktivizētā daļa nav pieaugušā, bet bērns, kas joprojām gaida aprūpi un drošību.

---

Psiholoģiskie atslēgas punkti, lai dziedinātu šīs pagātnes pēdas

Šo uzvedību identificēšana nav domāta, lai tu vairāk sevi kritizētu, bet lai sāktu izturēties pret sevi ar daudz lielāku līdzjūtību.

Strādājot ar traumām, es parasti fokusējos uz vairākiem virzieniem:

• Atšķirt pagātni no tagadnes
  Tavs ķermenis reaģē tā, it kā briesmas būtu klāt, bet tās bieži pieder citam laikam. Nosaukšana palīdz. Piemēram:
  “Tas, ko es jūtu, nāk no agrāk; šodien es esmu pieaugušā un man ir vairāk resursu”.



• Klausīties ķermeni, ne tikai prātu
  Trauma izpaužas muskuļu sasprindzinājumā, kakla mezglos, spiedienā krūtīs, gremošanas problēmās.
  Tu vari sākt ar īsām apzinātas elpošanas pauzēm un ķermeņa skenēšanu. Nav runa par “piespiedu relaksāciju”, bet par to, lai bez sprieduma fiksētu, kas notiek iekšienē.



• Pārmācīties uzlikt veselīgas robežas
  Mācīties teikt “nē” bez sajūtas, ka esi monstrs.
  Sāc ar mazām robežām:
  “Šoreiz nevaru”, “man jāpadomā”, “šobrīd man tas neder”.
  Katra robeža respektē tavu enerģiju un sūta iekšēju ziņu: “es esmu pelnījusi rūpes”.



• Apšaubīt prasīgumu pret sevi
  Kad iekšējā balss saka: “tu neko nepietiekami dari”, atbildi tai:
  “Es daru to, ko varu ar to, kas man šodien ir”.
  Tas šķiet vienkārši, bet psiholoģiski ievieš jaunu stāstu: atļaujas un cilvēcisības stāstu, nevis neiespējamas perfekcijas.



• Meklēt profesionālu palīdzību no speciālista
  Traumas jutīgi pieejas strādā ar tehnikām, kas integrē ķermeni un prātu, piemēram, EMDR, somatisko terapiju, pieķeršanās darbu u.c.
  Ne visas terapijas pieejas der visiem, tāpēc tev ir tiesības izvēlēties un izmēģināt, līdz atrodi, kur jūties saprasta.

Manās lekcijās es vienmēr saku vienu frāzi, kas to apkopo:
“Tas, kas šodien tev sarežģī dzīvi, iespējams, vakar tevi izglāba”.
Tavas uzvedības neradās, lai tevi iznīcinātu — tās radās, lai tevi aizsargātu.
Tagad tās vienkārši jāatjaunina.

---

Kad meklēt palīdzību un kā virzīties savā tempā

Labs brīdis meklēt palīdzību ir, ja:

• Tu jūties emocionāli izsmelta gandrīz visu laiku.


• Pamanīji, ka tavas attiecības atkārtojas ar to pašu sāpīgo scenāriju.


• Tava bailes no atraidījuma liedz pieņemt svarīgus lēmumus.


• Tu nespēj neko izbaudīt, jo vienmēr esi trauksmes režīmā.

Nav jāgaida, lai pieskartos dibenam, lai sāktu terapiju.
Tu vari iet vienkārši tāpēc, ka gribi dzīvot mierīgāk, autentiskāk un ar mazāk vainas.

Kā psiholoģe, esmu redzējusi sievietes, kas nāca sasistas gabalos un soli pa solim uzbūvēja kaut ko pilnīgi citu:
veselīgākas attiecības, iejūtīgāka iekšējā balss, spēja atpūsties bez vainas un stingrs “nē”, kad agrāk viss tika norīts.

Un kā astroloģe, esmu arī redzējusi, ka, kad sieviete sāk dziedēt, viņas dzimšanas karte vairs nejūtas kā iepriekš noteikts liktenis, bet gan kā iespēju karte.
Pagātnes pēdas vairs nevada visu; tu atgūsti savu dzīves stūri 🚢.

Ja, lasot šo rakstu, tu nodomāji “tas es esmu es”, tu jau izdarīji milzu soli: tu skatījies uz sevi ar lielāku apziņu.
Tālāk ceļš turpinās ar maziem pašaprūpes aktiem, drosmīgām izvēlēm un, ja jūti, profesionālu atbalstu, kas seko tavām vajadzībām.

Tev nav jātop par citu cilvēku.
Tev tikai jāatzīst tā, kas tu vienmēr biji zem visām tām aizsardzības kārtām.
Tur, zem vainas, baiļu un pašprasīguma slāņiem, nav problēmas — ir sieviete ar stāstu, kas pelna cieņu, rūpes un dziedināšanu 💜.