Mīli no visas sirds un ļauj savai sirdij piedzīvot trauslumu, ko sniedz atvēršanās, pat ja pastāv iespēja, ka tā tiks salauzta.



Dodies ceļojumā vienatnē un uzdrošinies iepazīt kādu nezināmu vietu. Tev nav jādodas uz otru pasaules malu. Dažreiz pietiek apmeklēt tuvēju pilsētu, nesteidzīgi pastaigāties vai pavadīt dažas stundas pašam ar sevi.



Stājies pretī savām bailēm un prezentē šo projektu, pat ja vēderā jūti tauriņus. Pieņem šo darbu, pat ja domā, ka vēl neesi tam pilnībā gatavs. Bieži vien pārliecība nerodas pirms rīcības: tā veidojas, kamēr virzies uz priekšu.



Izaicini savas robežas. Iesaisties dziļās sarunās, pat ja citu stāstu klausīšanās var tevi emocionāli satricināt. Jautā, klausies un dalies tajā, ko jūti. Patiesa tuvība arī dzimst šādos ievainojamos brīžos.



Esi drosmīgs un radi ko jaunu kopā ar draugiem, pat ja vēlāk šī ideja šķiet neprātīga. Dažām pieredzēm nav jākļūst par panākumiem, lai tām būtu vērtība. Tās var tev dāvāt anekdoti, mācību vai brīvāku sevis versiju.



Kā pārvarēt bailes izmēģināt ko jaunu



Piesakies šim darba amatam, pat ja pastāv risks saņemt atteikumu. Sāc šo uzņēmējdarbības projektu un mācies no katra klupiena. Maini savu profesionālo virzienu, pat ja citi uzskata, ka tam jau ir par vēlu.



Piesakies šai pozīcijai, pat ja neatbilsti ikvienai prasībai. Studē to, kas tevi aizrauj, neatkarīgi no citu viedokļa. Dodies pretī saviem sapņiem, pat ja citiem tie šķiet neiespējami.



Tas nenozīmē rīkoties nepārdomāti vai ignorēt savus pienākumus. Tas nozīmē pārstāt izmantot piesardzību kā pastāvīgu attaisnojumu. Tu vari izvērtēt riskus, sagatavoties un sākt pakāpeniski.



Ja kāds mērķis tevi biedē, sadali to mazā darbībā. Nosūti e-pastu. Sameklē informāciju. Pieraksties uz nodarbību. Aprunājies ar kādu, kurš jau ir nogājis šo ceļu. Tev var palīdzēt arī iemācīties virzīties uz priekšu maziem soļiem, neprasot no sevis pārāk daudz.



Dzied no sirds tajā karaoke vakarā. Nav svarīgi, ja pēc tam atklāsi, ka dziedāšana nav tava stiprā puse. Dejo brīvi, it kā neviens tevi nevarētu redzēt, un uz mirkli aizmirsti par izsmieklu. Nopērc tos sarkanos zābakus, kurus tik ļoti vēlies, ja vari tos atļauties, neļaujot kritikai izlemt tavā vietā.



Runa nav par to, lai visu darītu impulsīvi. Runa ir par to, lai sev pajautātu, cik daudz vietas tavos lēmumos aizņem citu vēlmes un cik daudz paliek tavai paša balsij.



Kāpēc mēs nožēlojam to, ko neizdarījām



Atskatoties pagātnē, daudzi cilvēki vairāk nožēlo to, ko neuzdrošinājās izmēģināt, nekā pieļautās kļūdas. Viņi saprot, ka noteiktu risku uzņemšanās — sastapšanās ar atteikumu, kļūdu vai nelielu kaunu — arī ir daļa no pilnvērtīgas dzīves.



Klupieni sniedz mācības. Savukārt neizmantotās iespējas var pārvērsties neatlaidīgos jautājumos: “Kas būtu noticis, ja es būtu uzdrošinājies?”



Kad ļauj sev piedzīvot, tu uzkrāj stāstus, atklāj savas spējas un gūsti padomus, kas dzimuši no pieredzes. Tu vairs nerunā no fantāzijas par to, kas varēja būt, bet gan no piedzīvotā. Tā tu vari godīgi sajust, ka esi baudījis dzīvi, nevis vērojis to no attāluma.



Dzīvot intensīvi un ar mērķi, nemainot visu savu dzīvi



Atceros Martas gadījumu — vārds ir mainīts, lai aizsargātu viņas privātumu —, kura gadiem ilgi bija iesprostota rutīnā. Viņas dienas bija pārvērtušās par darba, mājas pienākumu un atbildības ciklu. Priekam tikpat kā neatlika vietas.



Kādas sesijas laikā viņa man caur asarām atzinās: “Man šķiet, ka es patiesībā neesmu dzīvojusi”. To atzīt bija sāpīgi, taču tas kļuva arī par pagrieziena punktu.



Marta bija nolikusi otrajā plānā savas aizraušanās un vēlmes. Mēs kopā sākām pētīt, kādas nodarbes viņai bija patikušas citos dzīves posmos, kādus sapņus viņa bija atlikusi un kas viņai būtu jāatgūst, lai justos ciešāk saistīta ar sevi.



Es viņai piedāvāju vienkāršu vingrinājumu: uzrakstīt sarakstu ar lietām, ko viņa vienmēr bija vēlējusies darīt, bet nekad nebija uzdrošinājusies izmēģināt. Sākumā viņa nezināja, ko pierakstīt. Viņa bija tik ļoti pieradusi domāt par citu vajadzībām, ka viņai bija grūti atpazīt savējās.



Pamazām radās idejas. Dažas bija lielas, citas — pavisam ikdienišķas: apgūt ko radošu, doties kaut kur vienai, atjaunot draudzību, atpūsties bez vainas izjūtas un katru nedēļu atvēlēt laiku sev.



Galu galā viņa nolēma apmeklēt gleznošanas nodarbības. Viņa to bija vēlējusies kopš bērnības, taču nekad nemēģināja, baidoties no tā, ko teiks citi. Pēc dažām nedēļām viņa uz sesiju atnesa savu pirmo darbu. Nebija svarīgi, vai glezna bija nevainojama. Vērtīgs bija prieks, ar kādu viņa to turēja. Viņa bija atguvusi daļu no sevis, kuru uzskatīja par zaudētu.



Vingrinājums atlikto sapņu un vēlmju atgūšanai



Paņem lapu un godīgi atbildi:




  • Kādu nodarbi tu vienmēr esi vēlējies izmēģināt?

  • Kādu lēmumu tu atliek citu viedokļa dēļ?

  • Ko tu darītu, ja zinātu, ka tev tas nav jāizdara perfekti?

  • Kāds ir mazākais solis, ko vari spert šajā nedēļā?



Izvēlies tikai vienu atbildi un pārvērt to konkrētā rīcībā. Tev nav jāapgriež sava dzīve kājām gaisā vienā dienā. Viens zvans, viena pieteikšanās vai trīsdesmit minūtes, kas veltītas tam, ko mīli, var sākt dziļas pārmaiņas.



Dzīvot pilnvērtīgi nenozīmē katru dienu veikt lielus varoņdarbus. Tas nozīmē savienoties ar to, kas liek tev vibrēt, un piešķirt tam reālu vietu savā dzīvē. Tas nozīmē arī atpūsties, noteikt robežas un pārstāt mērīt savu vērtību pēc produktivitātes.



Ja jūti, ka prasības apdzēš tavas vēlmes, tev var palīdzēt šis raksts par to, kā dzīvot ar lielāku brīvību un mazāku spiedienu.



Vai tu patiešām izmanto savu dzīvi?



Uzdod sev šo jautājumu, netiesājot sevi. Ja tava atbilde ir “nē” vai “neesmu pārliecināts”, tas nenozīmē, ka esi cietis neveiksmi. Tas nozīmē, ka esi pamanījis kaut ko, kam nepieciešama uzmanība.



Pirmais solis ceļā uz pilnvērtīgāku dzīvi ir atzīt, kā tu jūties. Pēc tam tu varēsi savā ritmā izpētīt jaunas iespējas. Tava emocionālā labklājība ir pelnījusi nozīmīgu vietu — augstāk par noteiktām sabiedrības gaidām un pastāvīgajām bailēm kļūdīties.



Pilnvērtīga dzīve ir personīgs ceļš. Neviens nevar tev pateikt, kuriem sapņiem tev jādzenas vai kādai jābūt tavai laimei. Iespējams, šodien tev nav vajadzīga milzīga pārvērtība. Varbūt tev tikai jāatgūst kāds mazs lēmums, kas atgriezīs tev entuziasmu.



Pajautā sev, ko vari izdarīt jau šodien, lai nedaudz pietuvotos dzīvei, kādu vēlies. Pēc tam sper šo soli, pat ja tev vēl ir bail. Daudzi brīnumi sākas pavisam vienkārši: kad pārstāj gaidīt ideālo brīdi un dod sev atļauju mēģināt. 🌱