Uz brīdi apstājies un padomā par visu, ko esi sasniedzis, arī tad, kad tev blakus nebija neviena.


Atceries tās reizes, kad biji viens mājās, ceļojumā, iepērkoties, dzerot kafiju vai pārdzīvojot grūtu nakti. Iespējams, neviens neredzēja, cik daudz pūļu tev prasīja turpināt. Tomēr tu to izdarīji.


Arī šī spēja liecina par tavu stiprumu. Tu esi iemācījies pieņemt lēmumus, risināt problēmas un turpināt bez rokas, kas vadītu tevi ik uz soļa.


Taču spēja būt vienam nenozīmē, ka tev viss jāpārdzīvo bez līdzās būšanas. Patstāvība ir vērtīga, savukārt ilgstoša izolācija var būt sāpīga. Tā reizēm rada trauksmi, nedrošību, vilšanos vai sajūtu, ka tu nevienam neesi svarīgs.


Tu pat vari sākt apšaubīt savu vērtību vai izlikties, ka tev viss ir labi, lai nesatrauktu citus. Šī maska nogurdina. Un ar laiku tā var likt tev justies vēl neredzamākam.


Vientulības sajūta nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Vientulība ir bieži sastopama cilvēciska pieredze. Tā var parādīties arī tad, ja tev ir ģimene, partneris, draugi vai daudz cilvēku apkārt. Tā ne vienmēr ir atkarīga no attiecību skaita, bet gan no tā, cik lielā mērā tu tajās vari būt pats.


Ko tev var iemācīt vientulības periods


Lai gan to nevajadzētu idealizēt, vientulība var kļūt par telpu sevis iepazīšanai. Tā ļauj pamanīt, kas tev ir nepieciešams, pēc kurām attiecībām tu ilgojies un kuras tev vairs nenāk par labu.


Tā var arī mudināt tevi meklēt jaunus labsajūtas avotus. Iespējams, atklāsi, ka tev patīk pastaigāties, gatavot ēst, rakstīt, rūpēties par augiem, klausīties mūziku vai vienam pašam apmeklēt dažādas vietas. Tev nav jāgaida, līdz kāds būs brīvs, lai sagādātu sev patīkamu pieredzi.


Mācīties būt sev līdzās nenozīmē atteikties no citiem. Tas nozīmē, ka tava stabilitāte nav pilnībā atkarīga no ārējas uzmanības.


Šis periods var palīdzēt arī pārstāt dzīvot, lai izpatiktu citiem. Kad gaidas kļūst klusākas, tu sāc sadzirdēt savas vēlmes. Vari sev pajautāt: “Kas man nāk par labu?”, “Ar ko es varu būt es pats?” vai “Kāda veida saikne man šobrīd ir vajadzīga?”


Ja tagad jūties nomākts, ļauj sev to atzīt. Nespied sevi būt laimīgam visu laiku. Just skumjas nenozīmē ciest neveiksmi. Tā ir zīme, kas ir pelnījusi uzmanību, rūpes un bieži vien arī līdzās būšanu.


Lai šo procesu izprastu dziļāk, tev var palīdzēt arī izlasīt kā sākt sevi pieņemt un pievērsties tam, ko sevī mīli.


Kā iziet cauri vientulībai, neizolējoties


Tu vari radīt patīkamus brīžus vienatnē un vienlaikus atvēlēt vietu jaunām attiecībām. Abas lietas ir savienojamas.


Dzīve neaprobežojas tikai ar partneri vai lielu draugu loku. To veido arī īsas sarunas, nodarbību biedri, laipni kaimiņi, ģimenes locekļi, ar kuriem atjauno kontaktu, un cilvēki, kurus satiec, daloties kopīgās interesēs.


Būs posmi, kas līdzinās pastaigai pa tuksnesi. Tu precīzi nezināsi, kad atradīsi kādu līdzās. Šādos brīžos centies netulkot pašreizējo klusumu kā pastāvīgu spriedumu. Tava tagadne nenosaka visu tavu emocionālo nākotni.


Tu vari virzīties uz priekšu ar saviem resursiem, taču tev nevienam nav jāpierāda, ka spēj visu. Arī atbalsta lūgšana ir spēka forma.


Vai tev ir grūti atrast iekšējo laimi? Izlasi šo


Kā atrast atbalstu, kad jūties vientuļš


Vientulība var nemanāmi pieaugt ikdienas rutīnā. Darbs no mājām, pārcelšanās, attiecību izbeigšanās, kontakta zaudēšana ar draugiem vai pārāk daudz laika pie ekrāna var samazināt tavas iespējas veidot saikni, pirms tu to uzreiz pamani.


Padomā, piemēram, par tipisku gadījumu, ko sauksim par Lūkasu. Viņš dzīvoja viens, strādāja no mājām un viņam bija ļoti maz sociālo kontaktu. Viņa dienas pagāja pie datora. Viņš ēda viens un sagaidīja nedēļas nogali bez plāniem.


Visvairāk viņam sāpēja nevis fiziski būt vienam. Viņam nebija, kam pastāstīt ko vienkāršu: joku, kas viņu bija sasmīdinājis, nelielu labu ziņu vai nogurumu pēc sliktas dienas.


Lūkasa pirmais solis bija atzīt, ka viņš ir pelnījis saikni un kopienu. Pēc tam viņš izvirzīja sev nelielus mērķus. Viņš sāka sveicināt kaimiņus, atjaunoja kontaktu ar draugu un pievienojās tiešsaistes grupai, kas bija saistīta ar kādu no viņa interesēm.


Vēlāk viņš iesaistījās kopienas aktivitātēs un atrada pilsētas riteņbraukšanas grupu. Viņa dzīve nemainījās vienā dienā. Vispirms bija īsas sarunas. Pēc tam parādījās pazīstami vārdi, uzaicinājumi un patīkamā gaidīšana atkal satikties.


Šis piemērs atgādina ko svarīgu: saikne parasti veidojas atkārtojumā. Tikšanās ar tiem pašiem cilvēkiem katru nedēļu atvieglo uzticēšanās rašanos. Tāpēc nodarbība, brīvprātīgais darbs, lasīšanas klubs, sports vai darbnīca var sniegt labākas iespējas nekā gaidīt kādu īpašu, neparastu satikšanos.


Mazi soļi, lai atkal veidotu saikni


Tev nav šonedēļ jāpārveido visa sava sociālā dzīve. Izvēlies vienu darbību, ko vari turpināt, nejūtoties pārņemts:



  • Nosūti īsu ziņu kādam, ar kuru vēlētos atjaunot kontaktu.

  • Uzaicini kādu pastaigāties, iedzert kafiju vai parunāt pa tālruni.

  • Piedalies klātienes aktivitātē, kas saistīta ar kaut ko, kas tev patīk.

  • Parunā ar kaimiņu vai kolēģi, neprasot no sevis, lai saruna būtu nevainojama.

  • Meklē drošas un cieņpilnas tiešsaistes kopienas, cenšoties, lai tās tevi tuvinātu arī pieredzei ārpus ekrāna.

  • Pastāsti kādam uzticamam cilvēkam, kā jūties, nevis gaidi, ka viņš to uzminēs.


Nevērtē panākumus pēc citu tūlītējās reakcijas. Noraidīts uzaicinājums var būt saistīts ar otra cilvēka nogurumu, grafiku vai grūtībām. Tas nepierāda, ka tu neesi vērtīgs.


Ja tev ir grūti sākt, šis raksts par to, kā sevi pilnveidot ar maziem soļiem, neprasot no sevis par daudz var tev sniegt norādes.


Palīdzības lūgšana nav vājuma pazīme


Ja vientulība ieilgst, ietekmē tavu miegu, ēšanu, darbu vai vēlmi veikt ikdienas aktivitātes, apsver iespēju aprunāties ar garīgās veselības speciālistu. Terapija var palīdzēt saprast, kas uztur tavu izolāciju, un apgūt drošākus veidus, kā tuvoties citiem.


Vari meklēt arī atbalsta grupas, kopienas centrus vai konsultāciju pakalpojumus savā apkaimē. Ja pārdzīvo krīzi vai tev ir domas sev kaitēt, nekavējoties sazinies ar savas valsts neatliekamās palīdzības dienestiem vai savā reģionā pieejamo palīdzības tālruni. Tev nav šis brīdis jāpārdzīvo bez atbalsta.


Atceries: lūgt palīdzību ir rūpju un drosmes akts. Tas nozīmē atzīt, ka tavas emocionālās vajadzības ir svarīgas.


Tev nav lemts mūžīgi justies atrautam no citiem. Sāc ar sveicienu, ziņu vai patiesu sarunu. Tas var šķist maz, taču daudzas svarīgas attiecības sākas tieši tā: ar cilvēku, kurš saņemas drosmi un paver nelielas durvis.