Ir skaidrs, ka psiholoģiskajai terapijai šodien ir lielāka sabiedrības pieņemšana nekā pirms desmit gadiem. Tomēr joprojām cirkulē daudzi mīti, kuru dēļ dažas personas šaubās, atliek vai pat jūtas neērti lūgt palīdzību.



Un tas ir svarīgi: doties terapijā nenozīmē, ka tu esi izgāzies. Tas nozīmē, ka tu meklē rīkus, lai labāk saprastu sevi, sakārtotu to, ko jūti, un pieņemtu lēmumus skaidrāk.



Šeit atradīsi sešus biežus mītus par terapiju, kā arī reālistiskāku un cilvēcīgāku skatījumu. Mērķis nav tevi piespiest pārliecināties, bet gan palīdzēt uz šo iespēju raudzīties ar mazāk bailēm un vairāk informācijas. 🌿



Mīts 1: Doties terapijā nozīmē maksāt kādam, lai viņš tevi uzklausa



Šis ir viens no izplatītākajiem mītiem. Daudzi cilvēki domā, ka terapijas sesija ir vienkārši apsēsties un runāt, kamēr kāds klusējot klausās.



Realitāte ir citāda. Terapeits ne tikai klausās. Viņš arī pamana modeļus, uzdod jautājumus, palīdz sakārtot domas un var atbalstīt tevi, lai atrastu jaunus veidus, kā tikt galā ar to, ko piedzīvo.



Runāt ar apmācītu un objektīvu profesionāli var sniegt tev citu perspektīvu. Reizēm, kad esi problēmas iekšpusē, viss šķiet juceklīgs. Terapija var palīdzēt nošķirt emocijas, domas un faktus.



Piemēram, tu, iespējams, atnāc un saki: “Es nezinu, kāpēc man attiecībās vienmēr beidzas spēks”. Terapijā vari sākt atklāt, vai tev ir grūti noteikt robežas, vai tu atkārto attiecības, kas tev kaitē, vai arī uzņemies atbildību, kas tev nepieder.



Mīts 2: Terapijā iet tikai cilvēki, kas ir “traki” vai piedzīvojuši kaut ko ārkārtēju



Šī ideja ir nodarījusi daudz ļauna. Doties terapijā nav sinonīms būt “trakam”, un arī nav jānonāk pašā apakšā, lai lūgtu palīdzību.



Daži cilvēki sāk terapiju pēc traumas, zaudējuma, šķiršanās vai spēcīgas krīzes. Taču daudzi citi dodas, jo vēlas labāk iepazīt sevi, uzlabot pašvērtējumu, tikt galā ar stresu, pieņemt svarīgus lēmumus vai pārdzīvot pārmaiņu periodu.



Tu vari doties terapijā arī tad, ja no malas “it kā viss ir kārtībā”. Varbūt tev ir darbs, partneris, draugi un tomēr tu jūti trauksmi, tukšumu, vainas sajūtu vai emocionālu nogurumu. Arī tam ir vajadzīga uzmanība.



Ja tu esi brīdī, kad jūti, ka tev vajag mainīt virzienu, var noderēt arī šis raksts par 5 skaidrām pazīmēm, ka tev dzīvē jāsāk no jauna.



Mīts 3: Saruna ar draugu vai ģimenes locekli ir labāka nekā terapija



Draugi un ģimene var būt skaists atbalsta tīkls. Reizēm godīga saruna ar cilvēku, kurš tevi mīl, sniedz ļoti lielu atvieglojumu.



Taču viņi nepilda to pašu lomu, ko terapeits. Tuvajiem cilvēkiem parasti ir emocijas, viedokļi un gaidas par tevi. Viņi var dot padomus mīlestības vadīti, jā, bet arī savu baiļu, pieredzes vai pašu ievainojumu ietekmē.



Profesionālis savukārt var piedāvāt neitrālāku vidi. Viņš nav tur, lai tevi nosodītu, izdabātu tev vai pateiktu to, ko vēlas dzirdēt ģimene. Viņš ir tur, lai palīdzētu tev saprast, kas ar tevi notiek, un atbalstītu tevi šajā procesā.



Terapija neaizstāj tavus tuvākos cilvēkus. Drīzāk tā var palīdzēt tev labāk ar viņiem sazināties, skaidrāk komunicēt un saprast, kas tev ir vajadzīgs no katrām attiecībām.



Ja šī tēma skar tavas personīgās attiecības, šis raksts par padomiem, kā izvairīties no konfliktiem un uzlabot savas attiecības var sniegt praktiskas idejas ikdienai.



Mīts 4: Terapija ir paredzēta garīgi vājiem cilvēkiem



Meklēt palīdzību nenozīmē būt vājam. Gluži pretēji: bieži vien tas prasa drosmi atzīt, ka kaut kas sāp, ka kaut kas atkārtojas vai ka tu vairs visu nevari panest viens pats.



Emocionāls spēks nenozīmē paciest un neko nejust. Tas nav arī smaids, kamēr iekšēji tu sabrūc. Patiess spēks sākas tajā brīdī, kad tu vari uz sevi paskatīties godīgi.



Došanās terapijā var būt dziļš pašizziņas akts. Tas ļauj tev noteikt vajadzības, pārskatīt pārliecības, saprast savas reakcijas un apgūt resursus, kas palīdz labāk par sevi rūpēties.



Turklāt savlaicīga palīdzības lūgšana var nepieļaut, ka daži diskomforta stāvokļi uzkrājas. Tev nav jāgaida, līdz esi pie robežas, lai izdarītu kaut ko sava labuma labā.



Ja tev ir grūti atļaut sev rūpēties par sevi, iespējams, palīdzēs padziļināt izpratni par to, kā veidot sevis mīlestību bez vainas sajūtas un kauna.



Mīts 5: Terapija ir pārāk dārga, lai to apmeklētu



Tas ir tiesa, ka terapija var izmaksāt ievērojami, un ne visiem ir vienāda piekļuve. To noliegt būtu nereāli.



Taču pastāv arī vairāk alternatīvu, nekā bieži zina. Dažviet ir kopienas centri, universitātes ar uzraudzītu palīdzību, publiskie pakalpojumi, fondi, garīgās veselības programmas, tiešsaistes terapija vai profesionāļi ar pielāgotu maksu.



Ja tev ir veselības apdrošināšana, iespējams, tev ir daļējs segums vai zemāki līdzmaksājumi. Ja tādas nav, tik un tā vari izpētīt pieejamas iespējas savā apkārtnē.



Labs variants ir uzrakstīt iespēju sarakstu:




  • painteresēties par tuvumā esošiem garīgās veselības centriem;

  • uzzināt par psiholoģisko palīdzību universitātēs;

  • meklēt terapeitus, kas piedāvā attālinātas konsultācijas;

  • noskaidrot, vai ir bezmaksas vai zemu izmaksu programmas;

  • skaidri pajautāt par honorāriem pirms uzsākt.



Ne vienmēr pirmais variants būs ideāls, taču informācijas meklēšana var pavērt ceļus, ko iepriekš neredzēji.



Mīts 6: Terapija ir tikai noteiktiem cilvēkiem vai sociālajām grupām



Ilgu laiku mediji rādīja ļoti ierobežotu priekšstatu par terapiju: greznas konsultāciju telpas, noteikta ekonomiskā līmeņa pacienti un terapeiti ar ļoti līdzīgu profilu.



Taču emocionālā veselība nepieder vienai grupai. Terapija ir paredzēta ikvienam, kuram vajadzīgs psiholoģisks atbalsts, neatkarīgi no etniskās, kultūras vai rasu piederības, vecuma, dzimuma, orientācijas, reliģijas vai finansiālās situācijas.



Pastāv arī terapeiti ar atšķirīgām pieejām, pieredzēm un kultūras jūtīgumu. Atrast cilvēku, pie kura tu jūties saprasts, var aizņemt laiku, un tas ir pilnīgi normāli. Terapeitiskajai saiknei ir nozīme.



Ja kāda pieredze tev nebija ērta, tas nenozīmē, ka terapija “nedarbojas”. Reizēm tas nozīmē, ka tev vajag citu profesionāli, citu pieeju vai citu tempu.



Kā saprast, vai terapija var tev palīdzēt



Tev nav jāzina visas atbildes pirms sākt. Patiesībā daudzi cilvēki nonāk terapijā tieši tāpēc, ka nezina, ar ko sākt.



Tā var būt laba izvēle, ja jūti, ka atkārto tās pašas problēmas, ja rūpju dēļ tev grūti aizmigt, ja tevi ļoti ietekmē citu viedoklis, ja bieži piedzīvo trauksmi vai ja tev ir grūti noteikt robežas.



Tā var palīdzēt arī tad, ja pārdzīvo šķiršanos, sēras, darba krīzi, ģimenes konfliktu vai ļoti neskaidru dzīves posmu.



Ja trauksme kļūst pārāk smaga, vari meklēšanu papildināt arī ar tādiem resursiem kā efektīvi padomi, kā pārvarēt trauksmi un nervozitāti. Tie neaizstāj profesionālu procesu, bet var sniegt pirmo atvieglojumu.



Terapija kā personīgās izaugsmes telpa



No mana skatpunkta kā psiholoģei un astroloģei, es ticu, ka terapija var būt ļoti vērtīga telpa, lai augtu, dziedētu un labāk saprastu savu iekšējo pasauli.



Tai nav jābūt aukstai vai biedējošai vietai. Tā var būt telpa, kur tu ļauj sev pateikt to, ko klusē, izraudāt to, ko turi sevī, sakārtot to, kas sāp, un atzīt to, kas tev vajadzīgs.



Terapija nesola perfektu dzīvi. Taču tā var palīdzēt tev dzīvot apzinātāk, izturēties pret sevi ar lielāku cieņu un izvēlēties ar mazāk bailēm.



Ja tu domā par procesa uzsākšanu, meklē informāciju, jautā, salīdzini iespējas un ieklausies tajā, kā tu jūties. Tavs emocionālais labsajūtas stāvoklis ir pelnījis uzmanību, pat pirms viss kļūst steidzams.