Dažkārt nav jāpasaka “es neko neesmu vērts”, lai dzīvotu tā, it kā tu tam ticētu. Bieži vien pašmīlestības trūkums parādās mazās lietās: tu šaubies par komplimentu, samierinies ar mazāk, nekā esi pelnījis, vai pārliecini sevi, ka tavi sapņi tev ir pārāk lieli.



Ja tu sevi atpazīsti šajās pazīmēs, neuztver to kā sodu. Uztver to kā aicinājumu. Tava vērtība nepazūd tikai tāpēc, ka šobrīd tu to neredzi. Tai vienkārši vajag, lai tu atkal uz sevi paskatītos ar vairāk miera, vairāk patiesības un mazāk skarbuma. 💛



1. Tu kļūsti aizdomīgs, kad kāds izrāda interesi par tevi



Kad kāds ar tevi koķetē, raksta tev ar mīļumu vai patiesi izrāda interesi, tava pirmā doma nav prieks. Tās ir aizdomas.



Tu domā, ka šis cilvēks, iespējams, ir kļūdījies. Ka drīz pārdomās. Ka, tiklīdz ieraudzīs tavu “īsto versiju”, dosies prom.



Lai kā tu censtos, tev ir grūti iedomāties, ka kāds varētu tevī iemīlēties. Tev šķiet dīvaini domāt, ka cilvēks varētu pasmaidīt, ieraugot tavu vārdu telefonā, vai atcerēties par tevi dienas laikā.



Tas bieži notiek tad, kad tu sevi nenovērtē. Ja pats nespēj atpazīt savas labās īpašības, tev arī grūti noticēt, ka tās skaidri varētu saskatīt kāds cits. Bet tas, ka tu to vēl neredzi, nenozīmē, ka tās nepastāv.



2. Tev ir grūti palūgt to, ko esi pelnījis mīlestībā, draudzībā vai darbā



Iespējams, tev ir attiecības, draugi vai darbs, bet tu dzīvo ar sajūtu, ka tev nevajadzētu prasīt vairāk.



Tu saki sev: “Man jau ir paveicies, ka man ir darbs, kā gan lai es lūdzu algas pielikumu?”. Vai: “Man jau ir paveicies, ka mani draugi mani mīl, kā gan lai es lūdzu vairāk klātbūtnes?”. Vai pat: “Man jau ir paveicies, ka partneris ir ar mani, kā gan lai es lūdzu, lai viņš pret mani izturas labāk?”.



Problēma nav pateicībā. Pateicība ir skaista. Problēma rodas tad, kad tu to izmanto, lai attaisnotu trūkumu, klusēšanu vai sliktu izturēšanos.



Nepalūgt to, kas tev vajadzīgs, tevi nepadara cildenāku. Dažkārt tas tikai parāda, ka tu sev neļauj ieņemt vietu.



Ja šis punkts tev ir tuvs, tev var palīdzēt arī lasījums par kā veidot pašmīlestību bez vainas sajūtas un kauna. Mācīšanās sevi novērtēt tevi nepadara prasīgu. Tā padara tevi godīgāku pašam pret sevi.



3. Tu daudz dod saviem draugiem, bet šaubies, vai saņemsi to pašu



Tu esi klāt, kad tevi vajag. Tu klausies, sniedz padomu, pavadi laiku, priecājies līdzi. Tu esi tas cilvēks, kas nosūta ziņu, lai pajautātu: “Kā tev klājas?”, kad pamana kaut ko neparastu.



Taču, kad tev pašam ir slikti, tev ir grūti palūgt palīdzību. Varbūt tu domā, ka traucē. Ka pārspīlē. Ka tavas problēmas nav tik svarīgas.



Tad tu dod daudz, bet saņem maz. Ne vienmēr tāpēc, ka citi nevēlas būt klāt, bet tāpēc, ka tu viņiem nedod iespēju pienākt tuvāk.



Veselai draudzībai nevajadzētu justies kā izrādei, kurā tu vienmēr esi stiprs. Tev arī pienākas atbalsts, pacietība un rūpes.



4. Tu netici komplimentiem, bet tici kritikai



Kad tu draugiem saki, ka viņi ir skaisti, gudri, talantīgi vai smieklīgi, tu to saki no sirds. Tu to redzi skaidri.



Taču, kad viņi tev saka ko jauku, tu par to šaubies.



Tu domā, ka viņi to saka pieklājības pēc, mīļuma dēļ vai lai tu justos labāk. Savukārt, ja kāds izsaka negatīvu kritiku, to tu saglabā kā absolūtu patiesību.



Šādi ir ļoti bieži, ja tev iekšēji ir pārāk skarbs skatiens pret sevi. Tavs prāts atsijā labo un padara sāpīgo lielāku.



Nākamreiz, kad saņem komplimentu, centies ar to nestrīdēties. Nav jāsniedz skaidrojums. Tu vari vienkārši pateikt: “Paldies, man ir grūti to pieņemt, bet es to novērtēju.” Šis mazais žests jau atver durvis.



5. Tu koncentrējies uz saviem trūkumiem un aizmirsti savas īpašības



Kad skaties spogulī, vispirms pamani to, kas tev nepatīk. Kad redzi savu fotogrāfiju, tu meklē dīvainu leņķi, neveiklu izteiksmi, detaļu, uz kuru neviens cits neskatās.



Varbūt tu kopumā neesi pesimistisks cilvēks. Iespējams, pret citiem esi pozitīvs, mīļš, iedvesmojošs un dāsns. Bet, kad runa ir par tevi, tu kļūsti par savu visstingrāko tiesnesi.



Kaut kādu iemeslu dēļ tev ir vieglāk sevi kritizēt nekā pateikt sev komplimentu. Pat varbūt grūti atcerēties pēdējo reizi, kad nodomāji: “Šodien es izskatos labi” vai “man šī lieta sevī patīk”.



Vienkārša prakse: katru vakaru pieraksti vienu lietu, ko izdarīji labi, vienu īpašību, ko izmantoji, un vienu lietu, par ko esi pateicīgs savam ķermenim. Tam nav jābūt kaut kam dziļam. Tas var būt: “šodien biju pacietīgs”, “šodien uzliku robežu”, “manas kājas mani aizveda pastaigā”.



Ja šis process tev šķiet grūts, šis raksts par iemācīšanos mīlēt savas nepilnības var tevi pavadīt ar līdzjūtīgāku skatījumu.



6. Tu izvairies riskēt, jo domā, ka izgāzīsies



Tu nepiesakies darbā, kuru vēlies, jo domā, ka neesi pietiekami gudrs. Tu neizmēģini iepazīšanās lietotni, jo šķiet, ka neesi pietiekami pievilcīgs. Tu nedalies savās idejās, jo baidies, ka citi pasmiesies.



Tad tavi sapņi paliek uz pauzes. Ne tāpēc, ka tu tos negribētu, bet tāpēc, ka kāda tava daļa jau nolēmusi, ka tu to nespēj.



Pašvērtējuma trūkums bieži vien maskējas kā piesardzība. Tu saki sev, ka esi reālistisks, bet varbūt tikai mēģini izvairīties no kauna.



Kļūdīšanās nenozīmē, ka tev nav vērtības. Tas nozīmē, ka tu kaut ko mēģini. Un tas jau ir nopelns.



Ja jūti trauksmi vai bailes, sperot jaunus soļus, tev var palīdzēt šie praktiskie padomi trauksmes pārvarēšanai. Runa nav par to, lai mestos iekšā bez bailēm, bet par to, lai neļautu bailēm izlemt visu tavu dzīvi.



7. Tu noraidi citu iedrošinājumu, bet kāda daļa no tevis tomēr grib ticēt



Kad kāds tev saka “tu vari”, tu varbūt pakrati galvu. Pasmaidi, neticot. Pārmet tēmu. Iekšēji domā: “Ja viņš zinātu, kāds es esmu patiesībā, viņš tā neteiktu.”



Taču, iespējams, ir neliela tava daļa, kas patiešām grib ticēt. Daļa, kas nogurst no sajūtas, ka nav gana laba. Daļa, kas nojauš, ka tev ir paredzēts kas vairāk.



Paklausies tai.



Tev nav jāpamostas rīt ar perfektu pašcieņu. Tā tas nestrādā. Sāc ar ko vienkāršāku: beidz runāt ar sevi tā, it kā tu būtu savs ienaidnieks.



Runā ar sevi tā, kā tu runātu ar cilvēku, kuru mīli. Ar pacietību. Ar patiesību. Ar robežām, jā, bet bez nežēlības.



Pienāks brīdis, kad tu atskatīsies un pamanīsi kaut ko svarīgu: tev vienmēr ir bijusi vērtība. Tev vienkārši vajadzēja iemācīties to atpazīt.



Tu esi pelnījis mīlestību, cieņu, rūpes un iespējas. Ne tad, kad būsi perfekts. Ne tad, kad būsi visu sasniedzis. Ne tad, kad tevi izvēlēsies kāds cits. Tu to esi pelnījis tagad, kamēr turpini augt.