Ir kāda patiesība, kas dažkārt ir neērta: pateikt kādam “paliec pozitīvs” visu neizlabo kā ar burvju mājienu.



Atgādināt cilvēkam paraudzīties uz labo pusi automātiski neārstē traumu, zaudējumu, vilšanos vai dziļas ciešanas.



Un lūgt viņam “tikt tam pāri” negarantē, ka viņš tobrīd to spēs, pat ja viņam būtu visa pasaules griba.



Būt optimistam ir skaisti, un tas var palīdzēt dzīvot mierīgāk, cerīgāk un priecīgāk. Taču optimisms nedrīkst pārvērsties par masku, kas liek tev smaidīt, kad iekšēji esi izsmelts.



Dzīve nes arī vilšanos, bailes, neziņu un emocionālu nogurumu. Un to noliegt tevi nepadara stiprāku. Dažkārt tas tikai attālina tevi no tā, kas tev patiesībā jāizjūt.



Kāpēc pozitīvisms ne vienmēr ir pietiekams



Ilgu laiku es ticēju, ka sliktas lietas notiek pa trim, it kā dzīve ievērotu sakārtotu un paredzamu modeli.



Taču tā tas nedarbojas.



Grūtības var nākt pa divām, pa desmit vai parādīties tieši pēc mēnešiem, kuros šķita, ka vairs nevari izturēt.



Tu vari kontrolēt reakciju, lai neuzsprāgtu aiz dusmām. Tu vari dziļi ieelpot pirms atbildes. Tu vari mēģināt saskatīt labo haosa vidū. Tas viss palīdz.



Taču tu nevari pilnībā apspiest to, ko jūti.



Grūtās emocijas arī ir daļa no tavas cilvēcības. Skumjas, dusmas, vilšanās vai bailes nav rakstura trūkums. Tās ir iekšējas zīmes. Tās tev parāda, ka kaut kas tev ir svarīgs, ka kaut kas tevi sāpina vai ka tev vajadzīga uzmanība.



Ja esi posmā, kurā tev ir grūti virzīties uz priekšu, var palīdzēt arī lasīt par to, kā pārvarēt sevi ar maziem soļiem, neprasot no sevis par daudz. Dažkārt dziedināšana nesākas ar lieliem lēmumiem, bet ar maziem un konsekventiem žestiem.



Ļauj sev just bez vainas un kauna



Tavai dzīvei būs kāpumi un kritumi. Neviens ceļš ilgu laiku nepaliek pilnīgi stabils.



Tāpēc tev jāļauj sev sajust to, kas parādās, kad kaut kas tevi iekšēji sakustina.



Sajust nenozīmē iestrēgt sāpēs. Tas nozīmē tās atzīt, lai varētu pamazām tās palaist.



Kā mākonim, kas piepildīts ar ūdeni, tev ir tiesības izliet to, kas tevī sakrājies. Kā vilnim, kas okeānā iegūst spēku, emociju izpaušana var palīdzēt atgūt impulsu. 🌊



Nekad nevajadzētu kaunēties par to, ka reaģē vai izjūti spēcīgas emocijas.



Nekad nevajadzētu just, ka pastāv precīzs termiņš, kad jāpārstāj būt skumjam, dusmīgam vai apjukušam.



Nekad nevajadzētu apspiest savas skumjas tikai tāpēc, ka kāds tev teica: “tev jābūt pozitīvam”.



Ir dienas, kad piecelties, nomazgāties, atbildēt uz ziņu vai pagatavot kaut ko vienkāršu ēšanai jau ir drosmes akts. Nenoniecini to.



Atšķirība starp veselīgu optimismu un toksisku pozitīvismu



Veselīgs optimisms tevi pavada. Tas saka: “tas sāp, bet tas nebūs uz mūžu”.



Toksiskais pozitīvisms tevi spiež. Tas saka: “tev tā nevajadzētu justies”.



Un tieši tur ir atšķirība.



Tev nav jāizvēlas starp to, lai būtu pozitīvs, un to, lai būtu godīgs pret sevi. Tu vari saglabāt cerību un vienlaikus atzīt, ka šodien jūties sakauts.



Tu vari būt pateicīgs par to, kas tev ir, un tik un tā raudāt par to, ko zaudēji.



Tu vari ticēt, ka tev kļūs labāk, un tik un tā tev var būt vajadzīga atpūta, klusums vai atbalsts.



Ja jūti, ka skumjām pievienojas vientulība, šis raksts par to, kā atrast atbalstu, kad jūties viens, var tev ļoti mierīgi palīdzēt.



Kā pamazām atgūt emocionālo līdzsvaru



Laika gaitā tu iemācīsies atrast veselīgāku līdzsvaru.



Šis līdzsvars nenozīmē būt laimīgam visu laiku. Tas nozīmē spēt krist, just, lūgt palīdzību, atpūsties un piecelties tad, kad būsi gatavs.



Vari sākt ar ko vienkāršu:




  • Uzraksti to, ko jūti, nemēģinot to labot.

  • Parunā ar kādu, kurš prot klausīties, netiesājot.

  • Dziļi ieelpo, pirms no sevis pieprasi atbildi.

  • Paņem pauzi no sociālajiem tīkliem, ja pārāk daudz salīdzini sevi ar citiem.

  • Atgādini sev: “tas, ko jūtu, ir pamatoti”.



Vari arī meklēt mazas miera ostas: pastaigu, siltu dušu, kādu dziesmu, aizdegtu sveci, tējas tasi, dažas minūtes, skatoties debesīs. Nenovērtē par zemu vienkāršus rituālus. Dažkārt tie sakārto dvēseli.



Lai iedziļinātos šajā idejā, tev var noderēt izlasīt kāpēc salīgšana ar skumjām arī ir daļa no laimes.



Būt ievainojamam ir arī spēka forma



Pozitīvismam ir sava vieta. Tas var sniegt tev gaismu, perspektīvu un enerģiju.



Taču ir svarīgi būt arī patiesam, cilvēcīgam un ievainojamam.



Tev nav jāizliekas, ka viss ir kārtībā, lai būtu pelnījis mīlestību. Tev nav katru minūti jāpierāda sava stiprība. Tev nav katras sāpes uzreiz jāpārvērš par mācību.



Dažkārt veselīgākais ir pateikt: “šodien es visu nespēju”.



Un tas tevi nepadara vāju.



Tas padara tevi par īstu cilvēku.



Tāpēc, ja šodien jūties sakauts, ieelpo. Necīnies pret sevi. Neliec sev smaidīt pirms laika.



Jūti to, kas tev ir jāizjūt.



Tavas sāpes nav pretrunā ar tavu cerību. Tavas skumjas neizdzēš tavu gaismu. Tu vienkārši esi cilvēks.