Raizēties ir dabiski. Emocijas nevar pēc vēlēšanās izslēgt kā gaismas slēdzi.



Tu arī nevari atturēt prātu no klejošanas naktīs, iztēlojoties miljonu iespējamu jautājumu: «bet ja nu...». Tomēr raizēšanās nav tas pats, kas plānošana. Dienaskārtības organizēšana, grūtību paredzēšana un gatavošanās tam, kas gaidāms, var palīdzēt tev justies skaidrāk.



Problēma rodas tad, kad raizes vairs nav noderīgs signāls un pārvēršas par būri. Tu tik daudz domā par to, kas varētu noiet greizi, ka beigās nesper nevienu soli.



Nav nekas slikts jautāt sev, ko tev nesīs nākotne. Svarīgi ir atcerēties, ka tu vari just bailes un tomēr turpināt dzīvot.



Kā neļaut raizēm paralizēt tavu dzīvi



Tu nevari vienmēr palikt tajā pašā vietā tikai tāpēc, ka pārmaiņas tevi biedē. Tev arī nav jāsamierinās ar dzīvi, kas tevi nedara laimīgu, vienīgi tāpēc, ka rutīna šķiet pazīstama un droša.



Patiesība ir tāda, ka nākotne ir neparedzama. Pat ja tu katru dienu dari vienu un to pašu, nav garantijas, ka viss paliks nemainīgs. Pasaule var mainīties vienā mirklī, un arī tu vari atklāt jaunas vajadzības, vēlmes vai prioritātes.



Tāpēc ir vērts tiekties pēc tā, ko tu patiesi vēlies, pat ja pastāv neērtības, riski un iespēja, ka kaut kas nenotiks, kā plānots. Ja šobrīd piedzīvo nenoteiktības periodu, tev var palīdzēt arī mācīties ļaut liktenim ritēt bez piespiešanas.



Neļauj bailēm pieņemt lēmumus tavā vietā



Neļauj bailēm būt par iemeslu, kādēļ atsakies no saviem mērķiem, vēl pirms esi mēģinājis. Ja vienmēr izvēlēsies tikai drošāko, vari nonākt līdz sajūtai, ka tava dzīve tevi neatspoguļo.



Izkāpšana no komforta zonas nenozīmē rīkoties nepārdomāti. Tā nozīmē atzīt savas bailes, izvērtēt sekas un pieņemt apzinātu lēmumu. Ir normāli iztēloties dažādus scenārijus un just satraukumu lielu pārmaiņu priekšā.



Būtiskākais ir neļaut šīm bailēm nosprostot tavu ceļu. Nepārliecini sevi, ka pašreizējās situācijas saglabāšana ir vienīgā saprātīgā izvēle, ja dziļi sirdī zini, ka tā vairs tevi nedara laimīgu.



Ja tev nepieciešams atgūt sparu, šis raksts par to, kā izkļūt no strupceļa un atrast savu ceļu var sniegt praktiskus rīkus.



Arī neizvēlēšanās nozīmē uzņemties risku



Viss dzīvē ietver zināmu nenoteiktības pakāpi. Ja sāc attiecības, pastāv iespēja, ka tev salauzīs sirdi. Ja piesakies darbam, kuru vēlies, tevi var noraidīt. Ja uzaicini draugu kaut kur doties, iespējams, viņš nevarēs vai nevēlēsies piekrist.



Taču arī palikšana uz vietas nepasargā tevi no visa. Arī lēmuma nepieņemšana ir lēmums. Var pienākt diena, kad atskatīsies un nožēlosi, ka neizmēģināji ceļu, pa kuru patiesi vēlējies iet.



Tev nav jārīkojas impulsīvi. Tu vari sākt ar mazu soli: nosūtīt ziņu, palūgt informāciju, atjaunināt savu CV, nospraust robežu vai veltīt vienu stundu nedēļā projektam, kas tevi iedvesmo. Ikdienas drosme bieži veidojas tieši tā — ar vienkāršām, neatlaidīgi veiktām darbībām.



Izvēlies risku, kas tev ir jēgpilns



Ja tev jāuzņemas risks, izvēlies tādu, kas ir saistīts ar tavām vērtībām, labklājību un patiesajām vēlmēm. Runa nav par to, lai kādam kaut ko pierādītu. Runa ir par tuvošanos dzīvei, kurā jūties patiesi klātesošs.



Pirms pieņemt lēmumu, vari sev pajautāt:




  • Vai šis solis mani pietuvina cilvēkam, kāds vēlos būt?

  • Vai izvairos to darīt patiesas piesardzības dēļ vai tikai baiļu dēļ?

  • Kāda ir mazākā darbība, ko varu veikt šodien?

  • Ko es vairāk varētu nožēlot: to, ka pamēģināju, vai to, ka nemaz nemēģināju?



Ja bailes ir saistītas ar sajūtu, ka neesi pietiekami labs, tev var palīdzēt atpazīt pazīmes, ka tu neredzi savu patieso vērtību.



Tev nav jāgaida, līdz visas raizes pazudīs, lai dotos uz priekšu. Tu vari tās nest sev līdzi, neļaujot tām vadīt tavu dzīvi. Ieelpo, pārskati savas iespējas un izvēlies risku, kuram ir reāla iespēja pietuvināt tevi tavai laimei. Dažreiz pilnvērtīga dzīve sākas ar to pirmo soli, ko esi pārāk ilgi atlicis. 🌱