Es beidzot atklāju laimes noslēpumu (un tā nav joga).

1. Apbrīna jogas mīļotājiem
2. Agrāk es domāju, ka labsajūtas programma ir vērsta tikai uz stresa mazināšanu.

Pirms mēneša man radās nepieciešamība ieviest labsajūtu, lai uzlabotu savu garīgo veselību.

 Es vēlējos justies pateicīgāka par to, kas man ir, un mazināt savu trauksmi pret situācijām, kuras es nevaru kontrolēt.

 Tad es nolēmu sākt nodarboties ar jogu - praksi, kas man bija pavisam vienkārša.

 Pirmajā dienā, izpildot dažas pozas, es izrāvu iespaidīgu daudzumu sviedru, vērojot, kā kustas mani plaukstas locītavas, mēģinot pacelt ķermeni no zemes.

 Es saliecu kājas atpakaļ un izstiepu mugurkaulu, cik vien tālu vien varēju.

 Otrajā dienā es sēdēju ar krusteniskām kājām uz meditācijas spilvena, koncentrējoties uz savu elpu un smaržu, jo man nebija laika sagatavoties.

 Trešajā dienā es turpināju jogas nodarbību un pagatavoju sev smūtijs, ko baudīt, lasot grāmatas nodaļu un izvairoties no sociālo mediju uzmanības novēršanas.

 Ceturtajā dienā es atgriezos pie sava meditācijas spilvena un dziļi elpoju, bet, neskatoties uz to, es joprojām jutos nemierīga, nelaimīga un diezgan bieži arī aizkaitināta.

 Pastāv uzskats, ka ir nepieciešams vismaz 21 diena, lai jauna darbība kļūtu par ieradumu.

 Pateicoties karantīnai, es pārliecinājos, ka tā ir taisnība. Mans mājoklis nekad nav bijis tīrāks.

 Katru rītu es sakārtoju, savāku netīros traukus trauku mazgājamajā mašīnā, savāku veļu un noklāju gultu.

 Pirms karantīnas mana māja bieži vien izskatījās tā, it kā būtu sprāgusi bumba.

 Un gultas klāšana katru rītu... Es smejos, kad to rakstu!

 Tomēr es ātri sapratu, kāpēc nespēju ievērot savu labsajūtas rutīnu: man vispār nepatīk joga!

Apbrīna jogas mīļotājiem

Es apbrīnoju cilvēkus, kuriem patīk nodarboties ar jogu.

 Mana māsas svaine ir jogas instruktore, ēd augu izcelsmes pārtiku, vingro un, šķiet, ka, pateicoties savai rutīnai, viņai ir ļoti zems stresa līmenis.

 Par to, vai tas ir fakts vai nē, var tikai diskutēt.

 Tomēr cilvēki, kuri nodarbojas ar meditāciju, jogu un palēnina tempu, šķiet, ir laimīgāki.

 Tāpēc es nodomāju: "Ja tas darbojas viņiem, tad tas varētu darboties arī man". Un tā ir taisnība, taču tas arī nav tas, kas man vajadzīgs, lai es būtu laimīgs.

 Tāpēc es devos meklēt to, kas man vajadzīgs.

 Viena no manām galvenajām sūdzībām bija tā, ka es bieži vien nedarīju to, ko patiešām gribēju darīt.

 Un, godīgi sakot, tā dara vairums cilvēku, jo īpaši, kad mēs kļūstam vecāki.

 Kad man bija 20 gadi, visbiežāk es sevi nostādīju pirmajā vietā. Tagad, uz trīsdesmit gadu sliekšņa, es eju ar daudz lielāku vieglumu.

 Man ir karjera, kā arī ārštata darbs, dzīvoklis, vecāki, par kuriem jārūpējas, un sava laulība.

 Līdz brīdim, kad atgriežos mājās no darba, radošums, ko kādreiz piedzīvoju pusdienas laikā, šķiet, ir pazudis, un tā vietā ir pidžama, citējot Džimu Halpertu no seriāla "Ofiss".

 Un tad, ap pulksten 9:30 vakarā, kad man ir noslīdējuši plakstiņi un mana runa ir neskaidra no noguruma, es esmu neapmierināta, ka neesmu izdarījusi to, ko patiešām gribēju izdarīt, vēl vienu reizi.
 Šis cikls atkārtojas jau gadiem ilgi, mierinājumu rodot tikai tad, kad atgriežos kaut kur no atvaļinājuma.

 Pēc nedēļas ceļojuma esmu atdzīvojusies un atkal viss ir iespējams. Taču, tiklīdz šī sajūta pārņem, es atkal iekrītu slazdā, kad snaudu pie modinātāja, vilcinos tērēt naudu sev, rūpējos par citiem un jūtos garīgi un fiziski izsmelta, kad pienāk laiks kaut ko darīt sev.

 Tāpēc, kad pienāca laiks izmēģināt jogu, koncentrēties uz elpošanu un izdzert linsēklu kokteili, iemesls, kāpēc es kļuvu satraukta un vilcinājos turpināt, bija nevis tas, ka šīs darbības bija sliktas, bet gan tas, ka tās bija lietas, uz kurām man vajadzēja koncentrēties.

Agrāk es domāju, ka labsajūtas programma ir vērsta tikai uz stresa mazināšanu.

 Savulaik es domāju, ka labsajūtas programmas izveide ir saistīta tikai ar stresa mazināšanu. Tomēr tā ir tikai daļa no tā, ko tā patiesībā ietver.

 Man stresa mazināšana nozīmēja vakarā iet dušā, sagatavot apģērbu iepriekšējā vakarā, pamosties ar veselīgām brokastīm un atvēlēt laiku darāmajiem darbiem bez steigas.

 Patiesībā tas, kas mani darīja laimīgu, bija laika pavadīšana, rakstot kaut ko, kas mani aizrauj, veltot laiku radošai darbībai.

 Piemēram, man patīk gleznot un izpausties dažādos medijos.

 Mani fascinē sajūsma, ko izjūtu, kad redzu, ka mans darbs ir publicēts.

 Man patīk arī pasēdēt ārā ar svaigu kafijas tasi un fotografēt savu suni vai dabu.

 Tās ir vienkāršas nodarbes, bet tām visām ir kopīgs tas, ka tās man ļauj kaut kādā veidā izpausties.

 Un tas man nes laimi, jo es patiesi mīlu sevi.

 Es mīlu savu stila izjūtu un humora izjūtu, lietas, ko es radīju; pat ja tās nav perfektas, tās ir manas. Es mīlu to sadraudzības sajūtu, ko izjūtu, kad dalos savās domās ar citiem.

 Mani sajūsmina šī sasniegumu sajūta visās tās izpausmēs.

 Joga nav domāta man, un patiesībā tas ir labi, jo tā nav kaut kas tāds, kas mani aizrauj.

 Mēģinot balstīt savu laimi uz to, kas darbojas citiem cilvēkiem, es zaudēju no redzesloka to, kas mani patiešām dara laimīgu.

 Un šeit es vēlos dalīties ar jums noslēpumā.

 Mīlēt sevi nav viegli, skatīties uz dzīvi no pozitīvas perspektīvas nav viegli, un jūs ne vienmēr varat justies lieliski par sevi, savu dzīvi un pašreizējo situāciju, kurā atrodaties.

 Dzīvei ir savi kāpumi un kritumi, un līdz ar tiem arī jūsu emocijas.

 Lai gan jūs nevarat kontrolēt visas mazās lietas, kas izraisa trauksmi, jūs varat pievērst uzmanību šai balsij, kas kliedz pēc uzmanības. Varbūt jūsu iekšējā balss jums liek kaut ko uzzīmēt, uzrakstīt vai pieteikties maratonam, kuru vienmēr esat vēlējies noskriet.

 Varbūt jūsu iekšējā balss jums saka, kas tieši jums ir nepieciešams, lai rūpētos par sevi.

 Viss, kas jums jādara, ir uzmanīgi tajā ieklausīties.

Abonējiet bezmaksas iknedēļas horoskopu

Auns Dvīņi Jaunava Lauva Mežāzis Skorpions Strēlnieks Svari Ūdensvīrs Vērsis Vēzis Zivis