Savas psiholoģes un astroloģes darba gaitās esmu pavadījusi daudzus cilvēkus, kuri izjūt bailes, domājot par nākotni. Daži baidās kļūdīties. Citi raizējas par darbu, naudu, veselību, mīlestību vai iespēju zaudēt to, kas šobrīd viņiem sniedz drošības sajūtu.



Izjust zināmu nemieru nezināmā priekšā ir cilvēcīgi. Problēma rodas tad, kad šīs rūpes aizņem tik daudz vietas, ka neļauj tev baudīt to, kas patiešām notiek tagad.



Nākotnē vienmēr būs kāda noslēpuma daļa. Tomēr tu vari iemācīties attiekties pret šo nenoteiktību mierīgākā, reālistiskākā un cerīgākā veidā.



Kāpēc mēs izjūtam bailes no nākotnes un nenoteiktības



Prāts cenšas paredzēt briesmas, lai tevi pasargātu. Tāpēc tas iztēlojas scenārijus, pārskata iespējas un meklē atbildes. Šī spēja var palīdzēt tev plānot, taču tā var arī likt dzīvot, nepārtraukti gaidot problēmas, kuru vēl nav.



Kad jūti bailes no nākotnes, iespējams, tevi biedē ne tikai tas, kas varētu notikt. Tevi var nomākt arī doma, ka nezināsi, kā reaģēt.



Bieži vien mēs nebaidāmies no paša notikuma, bet gan no domas, ka mums nebūs resursu, lai ar to tiktu galā.



Atceries, cik daudzām grūtām situācijām tu jau esi ticis cauri. Tu esi kļūdījies, pārdzīvojis atvadas, mainījis virzienu un sācis no jauna. Iespējams, pēc šīs pieredzes tu vairs nebiji tas pats cilvēks, taču tu kaut ko uzzināji par savu stiprību.



Kad prāts saka: “Es ar to netikšu galā”, mēģini tam atbildēt: “Es precīzi nezinu, kā būs, taču esmu jau pārvarējis citus sarežģītus brīžus un, ja vajadzēs, varēšu lūgt palīdzību”.



Šī frāze nenoliedz bailes. Tā ievieto tās taisnīgākā perspektīvā.



Kā koncentrēties uz tagadni, nepārstājot plānot



Dzīvot tagadnē nenozīmē rīkoties bez domāšanas vai atteikties no saviem mērķiem. Tas nozīmē pievērsties tam, kas šodien ir tavā ietekmē, nevis izsmelt sevi, mēģinot kontrolēt ikvienu rītdienas detaļu.



Nenoteiktība ir neizbēgama, taču paralīzei nav tādai jābūt. Tu vari virzīties uz priekšu arī tad, ja tev nav visu atbilžu.



Sāc ar nelieliem soļiem. Ja tev ir sapnis, velti tam dažas minūtes dienā. Ja vēlies mainīt darbu, atjaunini kādu sava CV daļu. Ja vēlies rūpēties par attiecībām, uzsāc godīgu sarunu. Ja tev nepieciešams sakārtot finanses, pārskati kādu konkrētu izdevumu.



Neliela rīcība var šķist nenozīmīga, taču tā atgriež svarīgu sajūtu — ka tu aktīvi piedalies savā dzīvē.



Ir vērts izvairīties arī no salīdzināšanās. Katram cilvēkam ir atšķirīgi apstākļi, tempi un vajadzības. Citu sasniegumi var tevi iedvesmot, taču to izmantošana sava ceļa tiesāšanai parasti pastiprina trauksmi.



Plāno, sapņo un meklē padomu, bet vienmēr atgriezies pie būtiskā jautājuma: “Ko es varu izdarīt šodien?”.



Ja bailes mijas ar pastāvīgu nervozitāti, tev var palīdzēt arī šie 10 efektīvie padomi, kā pārvarēt trauksmi un nervozitāti.



10 vingrinājumi, lai dzīvotu šeit un tagad





  1. Veltiet dažas minūtes meditācijai.


    Tev nav jāpadara prāts pilnīgi tukšs. Apsēdies ērti, vēro savu elpu un atpazīsti domas, kas parādās. Kad pamani, ka iztēlojies nākotnes katastrofas, maigi atgriez uzmanību pie gaisa, kas ieplūst un izplūst.




  2. Savienojies ar savām piecām maņām.


    Paskaties apkārt un nosauc piecas lietas, ko redzi. Pēc tam ievēro skaņas, tekstūras, smaržas un garšas. Šis vingrinājums var pārtraukt paredzošo domu ķēdi un atgriezt tevi reālajā apkārtnē.




  3. Elpo lēni un apzināti.


    Ieelpo bez piespiešanās, īsi apstājies un lēnām izelpo. Atkārto to vairākas reizes. Nemēģini panākt ideālu elpošanu. Vienkārši ļauj ķermenim saņemt signālu, ka tas var palēnināt tempu.




  4. Izveido mazo prieku sarakstu.


    Pieraksti to, kas tev sniedz labsajūtu: mierīgi iedzert kafiju, paklausīties dziesmu, parunāt ar mīļu cilvēku, parūpēties par augu, pastaigāties vai palasīt. Pēc tam mēģini vienu no šīm pieredzēm iekļaut savā dienā.




  5. Atvēli pauzi bez ekrāniem.


    Velti dažas minūtes tam, lai vērotu, kas notiek tev apkārt, nefotografējot, neatbildot uz ziņām un nedomājot, kā ar to dalīties. Būt klātesošam nozīmē arī radīt telpu bez nepārtrauktiem stimuliem.




  6. Ierobežo automātisku sociālo tīklu lietošanu.


    Sociālie tīkli var pakļaut tevi salīdzināšanai un satraucošiem vēstījumiem. Pajautā sev, kā tu jūties pēc to lietošanas. Ja beigās jūties nemierīgāks, nosaki laikus vai uz laiku apklusini kontus, kas izjauc tavu mieru.




  7. Kustini ķermeni patīkamā veidā.


    Pastaiga, dejošana, stiepšanās vai fiziskas aktivitātes, kas pielāgotas tavām iespējām, var palīdzēt izkļūt no pārmērīgas domāšanas. Mērķis nav prasīt no sevis vairāk, bet atkal sajust savu ķermeni.




  8. Kop reālistisku pateicību.


    Pateicība nenozīmē izlikties, ka viss ir labi. Tu vari atzīt kādu raizi un vienlaikus novērtēt kaut ko, kas tevi atbalsta. Piemēram: “Es uztraucos par savu darbu, bet esmu pateicīgs, ka man ir cilvēks, ar kuru parunāt”.




  9. Atmodini savu radošumu.


    Ēdiena gatavošana, rakstīšana, zīmēšana, kāda priekšmeta labošana vai instrumenta spēlēšana koncentrē tavu uzmanību uz procesu. Tev tas nav jādara profesionāli. Kaut kā radīšana var būt vienkāršs veids, kā atgūt klātbūtnes sajūtu.




  10. Iemācies pateikt “nē”.


    Ja tu piekrīti katrai saistībai vainas izjūtas vai baiļu pievilt dēļ, tev galu galā nepietiks enerģijas patiesi svarīgajam. Skaidra robeža sargā tavu tagadnes laiku. Tu vari pateikt: “Šoreiz es nevarēšu”, nesniedzot nebeidzamu skaidrojumu.





Lai šo ideju izprastu dziļāk, vari izlasīt arī Šī ir nākotne, ko esi pelnījis.



Kā pārveidot negatīvās domas par nākotni



Bailes pieaug, kad tu interpretē kādu iespēju tā, it kā tā būtu droša. Nav tas pats domāt “man varētu rasties grūtības” un apgalvot “viss beigsies slikti”. Pirmais teikums atzīst risku. Otrais pārvērš šo risku šķietami neizbēgamā liktenī.



Kad parādās satraucoša doma, pieraksti šos jautājumus:




  • Vai tas notiek tagad, vai arī tā ir prognoze?

  • Kādi pierādījumi man ir, ka tas notiks tieši tā?

  • Vai es ignorēju neitrālākus vai labvēlīgākus scenārijus?

  • Ja tas notiktu, kādus resursus es varētu izmantot?

  • Kam es varētu lūgt palīdzību?



Apšaubīt kādu domu nenozīmē aizstāt to ar piespiedu optimismu. Runa ir par līdzsvarota skatījuma veidošanu. Tā vietā, lai teiktu “noteikti viss izdosies perfekti”, pamēģini: “Var rasties grūtības, taču būs arī iespējas, un man ir spēja pielāgoties”.



Šī attieksme līdzinās optimistiskam pesimismam: atzīt riskus, neatsakoties no cerības vai rīcības. Ja vēlies pie šīs perspektīvas piestrādāt, tev var palīdzēt raksts par reālistiskām gaidām un optimistisku pesimismu.



Noturība un elastīga plānošana nezināmā priekšā



Noturība nenozīmē klusējot izturēt visu. Tā arī nenozīmē uzreiz atgūties. Tā ir spēja iziet cauri grūtībām, meklēt atbalstu, mācīties un pārkārtot savu dzīvi savā tempā.



Tu vari to stiprināt, rūpējoties par savām attiecībām, atzīstot savas spējas un ļaujot sev atpūsties. Tā aug arī tad, kad tu atrisini nelielus ikdienas izaicinājumus. Ikreiz, kad tu stājies pretī atliktai sarunai vai atrodi praktisku risinājumu, tu iegūsti pierādījumus tam, ka spēj reaģēt uz pārmaiņām.



Arī plānošana palīdz, ja vien tu to veic elastīgi. Nosaki virzienu, bet atstāj vietu kursa koriģēšanai.



Piemēram, ja vēlies sākt projektu, vari noteikt aptuvenu datumu, budžetu un pirmos soļus. Tomēr ir vērts pieņemt, ka būs nepieciešami pielāgojumi. Noderīgs plāns darbojas kā kompass, nevis kā cietums.



Tu vari organizēt savus mērķus trīs līmeņos:




  • Tas, kas ir atkarīgs no tevis: sagatavoties, lūgt informāciju, praktizēties, krāt naudu vai pieņemt lēmumu.

  • Tas, ko tu vari ietekmēt: risināt pārrunas, sarunāties, ierosināt vai sadarboties.

  • Tas, ko tu nevari kontrolēt: citu cilvēku lēmumi, negaidītas pārmaiņas vai precīzs rezultāts.



Enerģijas virzīšana uz pirmo līmeni samazina izsīkumu. Otrais prasa komunikāciju un pacietību. Trešais prasa pieņemšanu un spēju pielāgoties.



Kā atšķirt noderīgas rūpes no paredzošas trauksmes



Ne visas rūpes ir kaitīgas. Noderīgas rūpes ved tevi uz konkrētu rīcību. Ja baidies aizmirst tikšanos un uzliec atgādinājumu, tu esi kaut ko atrisinājis. Ja tevi satrauc darba intervija un tu nolem tai sagatavoties, rūpes ir izpildījušas savu funkciju.



Savukārt paredzoša trauksme bieži liek atkārtot vienus un tos pašus jautājumus, nenonākot līdz risinājumam. Tu atkal un atkal pārdomā dažādus scenārijus, bet nekusties uz priekšu. Tavs prāts meklē absolūtu garantiju, kuru neviens tam nevar sniegt.



Kad pamani, ka esi iestrēdzis šajā lokā, pajautā sev: “Vai ir kāda saprātīga rīcība, ko es varu veikt tagad?”



Ja atbilde ir jā, pieraksti to un izdari to, kad tas ir atbilstoši. Ja atbilde ir nē, mēģini mainīt nodarbi un atgriezties tagadnē. Tu vari ieiet dušā, sakārtot nelielu telpu, doties pastaigā vai piezvanīt kādam.



Tu vari arī noteikt “laiku raizēm”. Atvēli piecpadsmit minūtes dienā, lai pierakstītu savas bailes. Ja tās parādās ārpus šī laika, atgādini sev, ka pie tām atgriezīsies vēlāk. Šī metode maģiski neiznīcina rūpes, taču tā var palīdzēt tām noteikt robežas.



Pieredze, lai izprastu tagadnes spēku



Atceros kādu klientes gadījumu, kuru, lai sargātu viņas identitāti, nosaukšu par Annu. Viņa ieradās ļoti nomākta par savu profesionālo un mīlestības nākotni. Viņa pastāvīgi domāja par iespēju zaudēt darbu, palikt vienai vai pieņemt nepareizu lēmumu.



Viņas rūpes neļāva viņai izbaudīt savus pašreizējos sasniegumus. Pat saņemot labas ziņas, viņa uzreiz jautāja sev, cik ilgi tas turpināsies. Ja viņa kādu iepazina, jau iepriekš iztēlojās, kā attiecības beigsies.



Es viņai piedāvāju vienkāršu vingrinājumu: katru vakaru pierakstīt trīs patīkamas vai vērtīgas tās dienas pieredzes. Tām nebija jābūt neparastām. Tā varēja būt kafijas smarža, saruna, pabeigts uzdevums vai miers, lasot pie loga.



Sākumā viņai tas bija grūti. Viņas uzmanība bija trenēta pamanīt draudus, nevis miera brīžus. Praktizējoties, viņa sāka atzīt, ka pat grūtās dienās pastāv droši un sirsnīgi mirkļi.



Pārmaiņas nenotika vienā dienā. Pamazām viņa pārstāja nākotni uztvert kā bezdibeni un sāka to redzēt kā atvērtu telpu, kurā ir riski, bet arī iespējas.



Vingrinājums neatrisināja visas viņas problēmas. Taču tas ļāva viņai pārstāt izdzīvot katru negatīvo iespēju tā, it kā tā jau būtu notikusi. No šī lielākā miera stāvokļa viņa varēja pieņemt skaidrākus lēmumus.



Bailes no nākotnes astroloģijas skatījumā



No astroloģiskā skatpunkta dažas iezīmes var parādīt, kā katrs cilvēks meklē drošību. Ūdens zīmes — Vēzis, Skorpions un Zivis — parasti pieredzi apstrādā ar lielu emocionālu intensitāti. Tāpēc tās var iestrēgt priekšnojautās, atmiņās vai iztēlotos scenārijos.



Zemes zīmes — Vērsis, Jaunava un Mežāzis — var kļūt nemierīgas, ja nav konkrēta plāna vai stabila pamata. Gaisa zīmes — Dvīņi, Svari un Ūdensvīrs — mēdz prātā pavairot iespējas. Uguns zīmes — Auns, Lauva un Strēlnieks — var izjust vilšanos, kad nākotne nevirzās uz priekšu tik ātri, kā tās vēlas.



Tās ir simboliskas tendences, nevis spriedumi. Tava dzimšanas karte ir daudz plašāka par tavu Saules zīmi, un tava personīgā vēsture vienmēr ir svarīga. Astroloģija var palīdzēt tev pamanīt modeļus, taču tā stingri nenosaka, kā tev būtu jājūtas vai jārīkojas.



Lai kāda būtu tava zīme, prakse ir līdzīga: atpazīt emociju, ieklausīties tajā, ko tā cenšas tev pateikt, un izvēlēties apzinātu reakciju.



Kad ir vērts meklēt profesionālu palīdzību



Ir brīži, kad ar pašaprūpes vingrinājumiem nepietiek. Apsver iespēju meklēt psiholoģisku atbalstu, ja bailes no nākotnes ilgstoši traucē tavam miegam, darbam, mācībām, attiecībām vai ikdienas aktivitātēm.



Ir svarīgi lūgt palīdzību arī tad, ja tu pastāvīgi izvairies no nepieciešamām situācijām, piedzīvo intensīvas krīzes vai jūti, ka vairs nespēj tikt galā ar raizēm bez atbalsta.



Runāšana ar speciālistu nenozīmē, ka esi cietis neveiksmi. Tas nozīmē, ka tu paplašini savus resursus. Tu vari sākt arī ar uzticamu cilvēku, pastāstot viņam, ko piedzīvo. Tev nav viss jāiziet vienatnē.



Ja tev ir grūti atpazīt un regulēt to, ko jūti, šis raksts par kā pārvaldīt savas emocijas ar praktiskām stratēģijām var piedāvāt tev papildu resursus.



Nākotne tiek veidota no tā, ko tu dari šodien



Tu nevari izvairīties no visām pārmaiņām vai paredzēt ikvienu rezultātu. Taču tu vari izvēlēties, kā rūpēties par savu enerģiju, kādas sarunas sākt, kādas robežas noteikt un kādu mazu soli spert.



Kad parādās bailes, necīnies pret tām tā, it kā tās būtu ienaidnieks. Ieklausies tajās un pajautā sev, kas tev nepieciešams: informācija, atpūta, līdzās būšana, organizētība vai vienkārši pauze.



Tavs spēks nav nākotnes zināšanā, bet gan spējā apzinātāk reaģēt uz tagadni.



Tāpat kā zvaigznes turpina savu ceļu, neprasot no tevis tūlītējas atbildes, arī tu vari virzīties uz priekšu, neatrisinot visu uzreiz. Šodien pietiek aplūkot ceļu, kas ir tavā priekšā, un spert nākamo iespējamo soli. Rīt tu varēsi pievērsties tam, kas nāks pēc tam.