Dzīvojam tūlītēju veiksmes stāstu ieskauti. Sociālie tīkli mums rāda strauju karjeras izaugsmi, perfektas attiecības, sapņu ceļojumus un dzīves pārmaiņas, kas šķietami notiek vienas dienas laikā.

Ir viegli salīdzināt šo spožo mirkļu izlasi ar savu dzīvi kopumā. Tad rodas nepatīkama sajūta: šķiet, ka virzies uz priekšu pārāk lēni, ka dari kaut ko nepareizi vai ka tev jau vajadzēja būt sasniegušam noteiktus mērķus.

Sākot ar dzīves mīlestības atrašanu un beidzot ar karjeras virsotnes sasniegšanu, sabiedrība bieži pārdod laimes recepti, kuras pamatā ir ātri un iespaidīgi rezultāti. Problēma nav sapņos. Tā sākas tad, kad pārvēršam tos stingrās prasībās un pieņemam, ka visam jānotiek tieši tā, kā to bijām iztēlojušies.

Kas būtu, ja noslēpums mierīgākai dzīvei nebūtu vienmēr gaidīt labāko, bet gan iemācīties saglabāt reālistiskas gaidas?

Te parādās kāda ideja, kas var šķist pretrunīga: optimistisks pesimisms. Tas nenozīmē dzīvot ar domu, ka viss beigsies slikti. Tas arī nenozīmē atteikties no savām cerībām. Tas nozīmē atzīt iespējamās grūtības, nezaudējot cerību un nepārstājot rīkoties.

Kā psiholoģe un astroloģe esmu redzējusi, cik daudz ciešanu var radīt plaisa starp iztēloto un reālo dzīvi. Kad cilvēkam šķiet, ka viņam viss jādara perfekti, ātri jāvirzās uz priekšu un jāizskatās laimīgam, jebkurš šķērslis var likties kā pierādījums neveiksmei.

Līdzsvarotāks skatījums ļauj atlaist daļu šī spiediena. Tas nenovērš problēmas, taču var palīdzēt tās pārvarēt, nepārvēršot katru grūtību personīgā traģēdijā.

Kas ir optimistisks pesimisms un kā tas var tev palīdzēt



Piespiedu pozitīvisms aicina ignorēt bailes, skumjas vai nenoteiktību. Frāzes, piemēram, “viss notiek kāda iemesla dēļ” vai “ja tu to ļoti stipri vēlēsies, tu to iegūsi”, var skanēt iedrošinoši, taču tās var arī atstāt tevi vienu sarežģītas realitātes priekšā.

Optimistisks pesimisms sākas no citas pozīcijas. Tas atzīst, ka pastāv šķēršļi, atteikumi, kļūdas un apstākļi, kurus tu nevari kontrolēt. Vienlaikus tas saglabā pārliecību par tavu spēju reaģēt, mācīties un meklēt alternatīvas.

To varētu izteikt šādi: “Tas var neizdoties tā, kā es vēlos, taču es spēšu tikt galā ar rezultātu un izlemt, ko darīt tālāk.”

Šī pārmaiņa šķiet neliela, taču tā maina tavas attiecības ar nenoteiktību. Tev vairs nav jāgarantē panākumi, pirms esi sācis. Tev arī nav sevi jāpārliecina, ka nekas nesāpēs. Tu ļauj sev virzīties uz priekšu, zinot, ka var būt klupieni.

Būt reālistiskam nenozīmē būt negatīvam. Tas nozīmē redzēt visu situāciju un sagatavoties, neatsakoties no tā, ko vēlies.

Šāda pieeja var palīdzēt attīstīt lielāku toleranci pret vilšanos. Ja apsver dažādas iespējas, plānu maiņa vairs nešķiet kā ceļa beigas. Iespējams, tas nebūs patīkami, taču tas vairs tevi nesastaps pilnīgi nesagatavotu.

Tā var arī palīdzēt pieņemt saprātīgākus lēmumus. Piemēram, ja vēlies mainīt darbu, vari priecāties par šo ideju un vienlaikus pārskatīt savus uzkrājumus, atjaunināt zināšanas un padomāt, ko darīsi, ja darba meklēšana ieilgs ilgāk, nekā gaidīts.

Tas nevājina tavu sapni. Tas padara to ilgtspējīgāku.

Pieņemt realitāti nenozīmē samierināties



Viens no lielākajiem pārpratumiem par reālistiskām gaidām ir pieņemšanas sajaukšana ar pasivitāti.

Pieņemt nozīmē atzīt, kur tu atrodies, kādi resursi tev ir un kādas šobrīd ir tavas robežas. Savukārt samierināties nozīmē pieņemt, ka nekas nevar mainīties, un pārstāt censties.

Ja attiecībās ir grūtības, realitātes pieņemšana nozīmē vērot, kā jūs sazināties, kas katram ir vajadzīgs un vai pastāv gatavība atjaunot saikni. Samierināšanās būtu bezgalīgi paciest dinamiku, kas tev kaitē, jo uzskati, ka tev nav citu iespēju.

Ja projekts nedarbojas, pieņemt situāciju nozīmē izvērtēt kļūdas un pielāgot stratēģiju. Samierināties nozīmētu atteikties no jebkāda nākotnes mēģinājuma, jo pirmais rezultāts nebija labvēlīgs.

Tu vari pārveidot tikai to, uz ko uzdrošinies skatīties godīgi.

Lai šo attieksmi īstenotu ikdienā, vari sākt ar vienkāršiem jautājumiem:


  • Kura šīs situācijas daļa patiešām ir atkarīga no manis?

  • Kādu rezultātu es vēlos, un kādas citas iespējas varētu rasties?

  • Kādi resursi man būtu vajadzīgi, ja viss aizņemtu vairāk laika?

  • Kāds būtu mazs, konkrēts un iespējams solis uz priekšu?

  • Vai es rīkojos, vai tikai iztēlojos galarezultātu?



Šie jautājumi atgriež tevi tagadnē. Ja tev ir grūti regulēt savas sajūtas, kad parādās šķēršļi, var palīdzēt arī izlasīt šīs praktiskās stratēģijas emociju pārvaldīšanai.

Ikdienišķs piemērs līdzsvarotākām gaidām



Padomāsim par Danielu — piemēru, kas iedvesmots no bieži sastopamām situācijām konsultācijās. Viņš bija zaudējis darbu un vienlaikus pārdzīvoja sarežģītu posmu attiecībās ar partneri. Viņam šķita, ka visa viņa dzīve sabrūk.

Meklējot darbu, viņš tiecās tikai uz amatiem, kas bija augstāki par iepriekšējo. Katra noraidoša atbilde pastiprināja domu, ka viņš ir cietis neveiksmi. Līdzīgi bija arī attiecībās: viņš gaidīja, ka viena saruna nekavējoties atrisinās mēnešiem ilgu spriedzi.

Mērķis nebija lūgt viņam atteikties no savām ambīcijām. Tas bija palīdzēt viņam nošķirt galīgo vēlmi no pašlaik pieejamajiem soļiem.

Daniels sāka apsvērt amatus, kas ļautu viņam atgūt stabilitāti, paplašināt pieredzi un pakāpeniski atkal augt. Viņš joprojām pievērsa uzmanību vērienīgākām iespējām, taču pārstāja katru starpposmu uztvert kā sakāvi.

Attiecībās viņš pieņēma, ka viena saruna neizdzēsīs visus konfliktus. Viņš un viņa partnere sāka runāt par konkrētiem jautājumiem, neprasot perfektu risinājumu. Viņi pievērsa uzmanību vienošanām, kuras patiešām varēja ievērot, un vēroja, vai abi parāda noturīgas pārmaiņas.

Ar laiku Daniels atrada stabilu darbu ar izaugsmes iespējām. Arī viņa attiecības uzlabojās, pateicoties atklātākai saziņai. Svarīgākais nebija tas, ka viss beidzās ideāli, bet gan tas, ka viņš pārstāja sastingt atšķirības priekšā starp vēlamo un iespējamo.

Šāda veida pārmaiņas nerodas no mazas domāšanas. Tās parādās tad, kad milzīgu mērķi pārvērt pārvaldāmos lēmumos un atstāj vietu kursa koriģēšanai.

Kāpēc pārāk augstas gaidas rada vilšanos



Gaidas ne vienmēr ir apzinātas. Dažkārt tās slēpjas aiz tādām domām kā: “Šajā vecumā man jau vajadzētu būt savam mājoklim”, “ja viņš mani mīlētu, viņš zinātu, kas man vajadzīgs”, “ja es daudz strādāju, man noteikti veiksies” vai “pārliecināts cilvēks nekad nejūt bailes”.

Šo ideju problēma ir to stingrībā. Tās neņem vērā kontekstu, individuālo ritmu, pieejamās iespējas vai citu cilvēku brīvību.

Jo konkrētākas un neelastīgākas ir tavas gaidas, jo lielāka iespēja, ka jebkuru novirzi uztversi kā neveiksmi.

Tev nav vienmēr jāparedz sliktākais scenārijs. Arī šis ieradums var pastiprināt bailes un tevi bloķēt. Alternatīva ir atvērt prātu vairākiem iespējamiem iznākumiem.

Tu vari vēlēties, lai darba intervija izdotos, un atcerēties, ka var būt kandidāti ar lielāku pieredzi. Tu vari cerīgi skatīties uz attiecībām, iepriekš nenolemjot, ka šis cilvēks būs tavas dzīves vienīgā un galīgā mīlestība. Tu vari sākt projektu ar entuziasmu un pieņemt, ka tam būs vajadzīgi pielāgojumi.

Ja rezultāts nav tik labs, kā cerēji, tev būs stabilāks emocionālais pamats, lai ar to tiktu galā. Ja tas pārsniegs tavas gaidas, tu varēsi to pieņemt kā patiesu prieku, nevis kā kaut ko, ko pasaulei bija pienākums tev dot.

Nebūvē gaisa pilis un pēc tam nesodi sevi par to, ka nespēj tajās dzīvot. Sapņo, bet atstāj durvis atvērtas pārsteigumiem, mācībām un virziena maiņām.

Ja nenoteiktība tev izraisa satraukumu, šis raksts var sniegt norādi:

10 efektīvi padomi, kā pārvarēt trauksmi un nervozitāti

Kāpēc cerība nevar būt tava vienīgā stratēģija



Cerība ir vērtīga. Tā var dot tev spēku grūtos brīžos un atgādināt, ka sāpīgs posms nenosaka visu tavu stāstu. Tomēr pieķeršanās tai bez konkrētu lēmumu pieņemšanas var pārvērst to par pasīvu gaidīšanu.

Vēlēšanās, lai attiecības uzlabotos, neaizstāj godīgu sarunu. Cerība uz paaugstinājumu neaizstāj sagatavošanos, iniciatīvu un spēju parādīt savu darbu. Paļaušanās, ka tava finansiālā situācija mainīsies, neaizstāj izdevumu pārskatīšanu vai jaunu iespēju meklēšanu.

Cerība rāda virzienu, bet rīcība veido.

Daži cilvēki dod priekšroku vienmēr gatavoties sliktākajam. Viņi uzskata, ka tādējādi izvairīsies no jebkādas vilšanās. Šī stratēģija var radīt īslaicīgu kontroles sajūtu, taču tā var arī traucēt viņiem priecāties, iesaistīties vai pamanīt iespējas.

Pastāv elastīgāka alternatīva: neuzskatīt par pašsaprotamu ne labāko, ne sliktāko iznākumu. Tu vari domāt: “Es nezinu, kas notiks, bet es varu sagatavoties un reaģēt vislabākajā iespējamajā veidā.”

Panākumu vizualizēšana var būt motivējoša, taču tā negarantē rezultātus. Ir arī atbildīgi, talantīgi un strādīgi cilvēki, kuru plāni neizdodas tā, kā viņi cerēja. Dažkārt ietekmē ekonomiskā situācija, citu cilvēku lēmumi, veselība, laiks vai vienkārši nejaušība.

To atzīt nenozīmē tevi atturēt. Tas palīdz atbrīvoties no domas, ka katrs negatīvs rezultāts pierāda nopelnu vai gribasspēka trūkumu.

Ja pamani, ka atliek rīcību, gaidot ideālo brīdi, tev var noderēt izpētīt kā pašsabotāža var kavēt tavus panākumus, tev to pat neapzinoties.

Vai ir iespējams paredzēt personiskos panākumus?



Daudzi sapņotāji jūt, ka ir lemti panākumiem. Šī pārliecība var iedvesmot lieliem lēmumiem, taču neviens nevar iepriekš zināt precīzu projekta iznākumu.

Tu nevari garantēt uzvaru, pirms neesi izgājis cauri procesam.

Pārāk agra paļaušanās uz rezultātu var radīt savādu pašapmierinātību. Atkārtoti iztēlojoties atzinību, naudu vai apbrīnu, rodas priekšlaicīga emocionāla atlīdzība. Uz dažiem mirkļiem tev šķiet, ka jau esi sasniedzis mērķi. Risks parādās tad, kad šī sajūta aizstāj nepieciešamo darbu.

To varētu saukt par “burvju cepures” ilūziju: gaidīt, ka vēlēšanās pati par sevi radīs rezultātu. Ikdienā tas bieži redzams, kad kāds mēnešiem runā par projektu, bet nenosaka termiņus, neapgūst nepieciešamo un nevienam neparāda savu darbu.

Reālistiska stratēģija saglabā nākotnes vīziju, taču koncentrējas uz nākamo soli. Ja vēlies uzrakstīt grāmatu, šodienas uzdevums var būt uzrakstīt vienu lapu. Ja vēlies uzlabot savu finansiālo situāciju, tas var būt parāda pārskatīšana. Ja vēlies veselīgākas attiecības, iespējams, tev jāmācās paust savu robežu.

Neatlaidīgi cilvēki nav tie, kuri nekad nešaubās. Tie ir cilvēki, kuri turpina veikt pielāgojumus pat tad, kad sākotnējais entuziasms mazinās.

Šķēršļi var kļūt par pakāpieniem, taču tas nenotiek automātiski. Tev tie jāizvērtē, jāiegūst no tiem informācija un kaut kas jāmaina. Pretējā gadījumā pastāv risks atkārtot to pašu pieredzi ar citu nosaukumu.

Kā koncentrēt savu enerģiju uz to, ko vari paveikt šodien



Cerīga perspektīva par nākotni var būt noderīga. Tomēr enerģijai, ko ieguldi tagadnē, ir lielāka praktiska vērtība nekā jebkurai prognozei.

Gaidas ir mēģinājumi sajust, ka zinām, kas notiks. Taču nākotnē ir pārāk daudz mainīgo. Tu nevari kontrolēt visas atbildes, izvairīties no katras kļūdas vai garantēt, ka citi cilvēki rīkosies tā, kā tu vēlies.

Taču tu vari izlemt, ko darīsi šodien ar pieejamo informāciju.

Tā vietā, lai pastāvīgi jautātu sev, vai tev izdosies, pamēģini uzdot noderīgākus jautājumus:


  • Kādu konkrētu uzdevumu es varu pabeigt šodien?

  • Kura prasme man ir jāstiprina?

  • Kam es varu lūgt godīgu viedokli?

  • Kāds ieradums patērē manu enerģiju?

  • Kāds ir reālais risks, un kā es varu to mazināt?



Plānošana, praktizēšanās, atpūta un palīdzības lūgšana arī ir veidi, kā virzīties uz priekšu. Ne viss progress ir redzams. Reizēm tu veido pamatu, kas rezultātus parādīs tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Nejauc atpūtu ar slinkumu. Atpūta palīdz tev atjaunot resursus. Pašapmierinātība parādās tad, kad zini, kāds solis tev jāsper, bet atliek to bezgalīgi, gaidot, kad sajutīsi absolūtu pārliecību.

Pilnīga pārliecība gandrīz nekad nerodas pirms rīcības. Bieži tā veidojas pēc daudzu mazu pieredžu uzkrāšanas.

Ja tev nepieciešams atgūt iedvesmu, lai pievērstos tam, kas ir tavā priekšā, vari izlasīt:

10 droši padomi garastāvokļa uzlabošanai, enerģijas vairošanai un lieliskai pašsajūtai

Kā mācīties no kļūdām, nesamazinot savu personisko vērtību



Ne visi cilvēki sasniegs katru mērķi, ko sev izvirza. Dažas ieceres mainās. Citas zaudē jēgu. Ir arī mērķi, kas netiek sasniegti, pat ja tiem ir veltīta liela atdeve.

Tas var sāpēt, taču tas nepadara ieguldītās pūles bezjēdzīgas.

Tava vērtība nav atkarīga vienīgi no taviem sasniegumiem, bet arī no cilvēka, par kuru kļūsti, tiem tiecoties.

Ceļā tu vari atklāt prasmes, robežas, vēlmes un vajadzības, kuras iepriekš nepazini. Iespējams, kāda pieredze iemācīs tev labāk organizēties. Cita var parādīt, ka esi mēģinājis kādam izpatikt. Pat noraidījums var tevi virzīt uz iespēju, kas tev vairāk atbilst.

Mācīties no kļūdas nenozīmē romantizēt sāpes vai izlikties, ka tām nav nozīmes. Tu vari just skumjas, dusmas vai kaunu. Galvenais ir nepārvērst šo notikumu par pastāvīgu identitāti.

Tu neesi “neveiksminieks” tikai tāpēc, ka kaut kas neizdevās. Tu esi cilvēks, kurš piedzīvoja grūtu rezultātu un kuram tagad jāizlemj, ko darīt ar šo pieredzi.

Kad kaut kas nedarbojas, pamēģini šo vingrinājumu:


  1. Apraksti notikušo, neapvainojot sevi un nepārspīlējot.

  2. Atšķir to, kas bija atkarīgs no tevis, no tā, kas nebija tavā kontrolē.

  3. Nosauc vienu konkrētu mācību, nevis vispārēju spriedumu par sevi.

  4. Izlem, ko atkārtosi un ko mainīsi.

  5. Dod sev saprātīgu termiņu, lai mēģinātu vēlreiz vai izvēlētos citu virzienu.



Pat situācijās, kurās dominē nejaušība, piemēram, loterijā, ir ikdienas dzīves aspekti, kurus tu vari ietekmēt. Tavi ieradumi, lēmumi, veids, kā lūdz atbalstu, un tas, kā pārvaldi savu enerģiju, parasti ir daudz nozīmīgāki nekā fantāzija par tūlītēju glābiņu.

Sapņot plaši, nezaudējot saikni ar realitāti



Reālistiskas gaidas nenozīmē samierināties ar mazu dzīvi. Tu vari tiekties pēc drosmīgām idejām, mainīt profesiju, sākt attiecības, pārcelties vai radīt kaut ko savu. Atšķirība ir tajā, ka tu neprasi, lai ceļš būtu ātrs, taisns un brīvs no nenoteiktības.

Veselīga iecere var pastāvēt līdzās alternatīvam plānam. Svarīgu sapni var sadalīt posmos. Vērienīgam mērķim var būt vajadzīga atpūta, padoms un vairāki labojumi.

Optimistisks pesimisms apvieno divus spēkus: piesardzību, kas pasargā tevi no fantāzijām, un cerību, kas neļauj tev padoties priekšlaikus.

Tas palīdz arī veidot labākas attiecības. Kad negaidi, ka citi uzminēs tavas domas vai apmierinās katru tavu vajadzību, vari sazināties skaidrāk. Kad pārstāj idealizēt kādu cilvēku, sāc viņu redzēt tādu, kāds viņš ir, un vari izlemt, vai šīs attiecības tev nāk par labu.

Protams, būt reālistiskam nozīmē arī atzīt, kad situācija ir kaitējoša un prasa distanci. Ja piedzīvo ko līdzīgu, šis raksts var tev palīdzēt:

Vai man vajadzētu attālināties no kāda?: 6 soļi, kā attālināties no toksiskiem cilvēkiem

Tev nav jādzēš sava cerība, lai izvairītos no ciešanām. Tev tai jāiedod saknes. Iztēlojies nākotni, ko vēlies, bet pēc tam atgriezies pie savām rokām, saviem lēmumiem un dienas, kas tev ir priekšā.

Tev šodien nav jāatrisina visa sava dzīve. Izvēlies vienu stingru gaidu, kas tevi nospiež, un pārvērt to elastīgā iespējamībā. Pēc tam sper mazu, pārbaudāmu soli. Tur sākas patiesās pārmaiņas.