Satura rādītājs
- Kā pieņemt riskantu lēmumu, nezaudējot mieru
- 1. Atceries, ka tu esi pelnījis mīlestību, pat ja rezultāts nav perfekts
- 2. Meklē emocionālu atbalstu pirms pieņem lēmumu
- 3. Uzdrīksties pamēģināt, pat ja tev ir bail
- 4. Izvēlies saskaņā ar savām vērtībām, ne tikai pēc citu domām
- 5. Uzticies savai intuīcijai, kad tev nav visu atbilžu
- 6. Lūdz palīdzību, kas tev patiešām ir vajadzīga
- 7. Pieņem, ka nevienam nav visu atbilžu
- 8. Neļauj citu cilvēku bailēm izlemt tavā vietā
- 9. Pirms rīkojies, ieelpo un atgriezies tagadnē
- 10. Skaties uz risku kā uz izaugsmes iespēju
- Noderīgi jautājumi pirms pieņem sarežģītu lēmumu
Aizietēm dzīve tevi nostāda riskanta lēmuma priekšā. Tu nezini, kas notiks. Tev nav garantiju. Tu neredzi ceļa galu.
Tas var būt darba maiņa, pārcelšanās, šķiršanās, ieguldījums, sarežģīta saruna vai tas sapnis, ko jau gadiem ilgi atliek.
Un tad parādās lielais jautājums: vai es to daru, vai palieku tur, kur esmu?
Patiesība ir tāda, ka ne vienmēr pastāv perfekta atbilde. Dažreiz nav pilnīgi drošas izvēles. Pat palikšana uz vietas arī ir lēmums, lai gan var šķist citādi.
Tāpēc pirms tu metas iekšā vai apstājies baiļu dēļ, tev jāuzklausa dažas svarīgas lietas. Nevis tāpēc, lai kāds izlemtu tavā vietā, bet lai tu varētu izvēlēties no mierīgākas un godīgākas attieksmes pret sevi.
Kad tu stāvi krustcelēs, prāts var piepildīties ar galējiem scenārijiem. Tu iztēlojies labāko, sliktāko un visu, kas varētu noiet greizi. Tas ir normāli.
Bailes mēģina tevi pasargāt. Taču tās var arī samulsināt.
Pirms pieņem lēmumu, elpo. Samazini troksni. Pajautā sev, kura tava daļa runā: tava intuīcija, tavs vēlmes, tavas bailes, tava trauksme, citu cilvēku spiediens?
Ja jūti, ka raizēšanās tevi pārņem, var palīdzēt arī izlasīt par efektīviem padomiem, kā pārvarēt trauksmi un nervozitāti. Dažreiz tev nav vajadzīga tūlītēja atbilde, bet gan nedaudz vairāk miera, lai sadzirdētu savu patiesību.
Es tevi mīlu, lai kas arī notiktu.
Cik vienkāršs un cik spēcīgs teikums.
Kad tev jāpieņem riskants lēmums, tev jāzina, ka tava vērtība nav atkarīga no rezultāta. Tu neesi vērtīgāks, ja viss izdodas labi, un neesi mazāk vērtīgs, ja kļūdies.
Patiesa mīlestība neprasa no tevis būt nevainojamam. Tā nav tev līdzās tikai tad, kad tev izdodas. Tā tevi nepamet, kad tev rodas šaubas.
Veselīga mīlestība uz tevi skatās un saka: «tu vari pamēģināt, tu vari mainīt domas, tu vari mācīties, un tu joprojām būsi mīlestības cienīgs».
Ja tev ir kāds, kurš tev sniedz šādu atbalstu, saudzē to. Un, ja tev tāda cilvēka nav blakus, mēģini to dot pats sev. Runā ar sevi maigi. Nesodi sevi vēl pirms esi sācis.
Es esmu tev blakus.
Zināt, ka kāds ir pieejams, lai tevi uzklausītu, var pilnībā mainīt to, kā tu sastopies ar sarežģītu lēmumu.
Ne vienmēr tev vajag, lai šim cilvēkam būtu risinājums. Dažreiz pietiek ar to, ka viņš tevi uzklausa, nepārtraucot, uzdod godīgu jautājumu vai atgādina, ka tu neesi viens.
Atbalsts var būt emocionāls, bet arī praktisks. Varbūt tev vajag, lai kāds tevi pavada uz tikšanos, palīdz pārskatīt skaitļus, pieskata tavus bērnus vienu pēcpusdienu vai vienkārši pasaka: «pastāsti man, kas notiek».
Nenoteiktības brīžos sajūta, ka esi kopā ar kādu, samazina emocionālo slodzi. Tas nenovērš risku, bet palīdz to nest vieglāk.
Pamēģini.
Dažreiz vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu, ir spert pirmo soli. Pat ja kājas dreb. Pat ja ne viss ir atrisināts. Pat ja nav rakstiskas veiksmes garantijas.
Pamēģināt nenozīmē mesties iekšā, nepārdomājot. Tas nozīmē atzīt, ka vienmēr palikt pazīstamajā zonā arī ir sava cena.
Katru reizi, kad tu kaut ko mēģini, tu mācies. Ja izdodas, tu iegūsti pieredzi un pārliecību. Ja neizdodas tā, kā gaidīji, tu arī iegūsti vērtīgu informāciju par sevi, par savām robežām un par ceļu, kuru vēlies iet.
Ne visi riski ir neprātīgi. Daži ir durvis. Daži ir aicinājumi. Daži ir dzīves veids, kā pateikt tev: «tu jau esi izaudzis par lielu šai vietai».
Ja jūti, ka esi iestrēdzis un nezini, kurp doties, šis raksts par to, kā atbrīvoties no strupceļa un atrast savu ceļu var tev palīdzēt.
Dari to, ko uzskati par pareizu.
Ne vienmēr pastāv viena vienīga pareizā atbilde. Tas, kas vienam cilvēkam šķiet neprāts, citam var būt iespēja. Tas, kas kādam sniedz drošību, tevi var smacēt.
Tāpēc pirms pieņem lēmumu, pajautā sev:
Dažreiz lēmuma pieņemšana nozīmē pievilt citu cilvēku gaidas. Un tas sāp. Taču dzīvot, nododot sevi, lai pārējiem būtu mierīgi, arī sāp, un ļoti.
Tavu dzīvi dzīvo tu. Uzklausi padomus, jā. Bet neatdod stūri pilnībā.
Uzticies savam instinktam.
Loģika ir svarīga. Ļoti svarīga. Ir vērts analizēt datus, pārskatīt iespējas, aprēķināt riskus un izvērtēt sekas.
Taču ir brīži, kad tev nebūs visas informācijas. Neviens nevar tev dot absolūtu pārliecību. Neviens nevar apsolīt, ka viss notiks tieši tā, kā tu iedomājies.
Tad nāk klāt tava intuīcija.
Šī iekšējā balss ne vienmēr skaļi kliedz. Dažreiz tā ir sajūtama kā dīvains miers vienas izvēles priekšā. Vai kā noturīgs nemiers par kaut ko, kas no malas izskatās perfekti.
Nesajauc intuīciju ar impulsu. Intuīcija parasti ir dziļa un mierīga. Impulss parasti ir piesātināts ar steigu, trauksmi vai vajadzību aizbēgt.
Uzklausi sevi godīgi. Tavas ķermenis bieži saprot ātrāk nekā tavs prāts.
Kāda veida palīdzība tev no manis vajadzīga?
Šis jautājums ir daudz plašāks par tipisko «kā es varu palīdzēt?».
Jo tev ne vienmēr vajag vienu un to pašu. Varbūt tev vajag padomu. Varbūt tev vajag klusumu. Varbūt tev vajag, lai kāds palīdz sakārtot domas. Vai varbūt tev vajag, lai tevi nepārpilda ar viedokļiem brīdī, kad tu tikko sāc saprast, ko jūti.
Ja kāds tev patiešām ir līdzās, viņš nemēģinās kontrolēt tavu lēmumu. Viņš tev pajautās, kas tev vajadzīgs, un cienīs tavu procesu.
Un, ja tu esi tas, kurš atbalsta citu cilvēku, atceries to: dažreiz atbalstīt nenozīmē spiest. Dažreiz atbalstīt nozīmē noturēt, uzklausīt un uzticēties, ka otrs atradīs savu ceļu.
Lūgt palīdzību nenozīmē būt vājam. Tas nozīmē būt cilvēkam.
Man nav labāku padomu.
Var būt ļoti atbrīvojoši dzirdēt, ka kāds atzīst: «es nezinu, kas tev ir labākais».
Jo daudzi cilvēki ar pārliecību spriež par dzīvēm, ko paši nedzīvo. Viņi tev saka, ko paši darītu, no kā izvairītos, ko izvēlētos, it kā varētu just tieši to, ko tu jūti.
Bet patiesība ir tāda, ka nevienam nav pilnīgas kartes.
Arī tev tās, protams, nav. Taču tu esi tas cilvēks, kurš ir vistuvāk savai vēsturei, savām vēlmēm, savām brūcēm, saviem resursiem un savām robežām.
Ir labi lūgt norādes. Ir labi konsultēties. Ir labi uzklausīt pieredzes. Bet atceries, ka ārējs viedoklis nav pavēle.
Dažreiz tev būs jāpieņem lēmums ar nepilnīgu informāciju. Tas nenozīmē, ka tu kļūdies. Tas nozīmē, ka tu dzīvo.
Man šķiet, ka tas ir muļķīgi, bet dari to tāpat.
Tas izklausās dīvaini, bet tā var būt godīga atbalsta forma.
Ir cilvēki, kas nesaprot tavu lēmumu. Varbūt tāpēc, ka viņi ir piesardzīgāki. Varbūt tāpēc, ka viņiem bijusi slikta pieredze. Varbūt tāpēc, ka viņi projicē savas bailes uz tevi.
Kāds var domāt, ka tavs plāns ir riskants, pārspīlēts vai nereāls. Un tomēr tas nenozīmē, ka tas ir lemts neveiksmei.
Tas, kas darbojas man, var nederēt tev. Tas, kas iedeg tavu dvēseli, citam var šķist nevajadzīgs.
Ļoti bieži cilvēki runā no ierobežojošiem uzskatiem: «es to nevaru», «nevienam tas neizdodas», «tu noteikti cietīsi neveiksmi», «tas nav tādiem cilvēkiem kā mēs».
Uzklausi, filtrē un pieņem lēmumu.
Tev nevajag pārliecināt visu pasauli, pirms tu kusties. Dažreiz pietiek ar saprātīgu plānu, skaidru motivāciju un drosmi noturēt savu izvēli.
Vienkārši elpo un turpini.
Kad bailes pieaug, prāts aizslīd nākotnē. Tas sāk radīt ainas, problēmas un katastrofas, kas vēl nemaz nepastāv.
Elpošana atgriež tevi tagadnē. Un tagadne ir vienīgā vieta, no kuras tu vari pieņemt lēmumu.
Pamēģini šo: ieelpo, skaitot līdz četri, nedaudz aizturi elpu un lēnām izelpo. Atkārto vairākas reizes. Iztēlojies, ka ieelpo spēku un izelpo rūpes. Ieelpo pārliecību un izelpo šaubas. 🌿
Tas nav brīnums. Tā ir pauze. Un dažreiz pauze nepieļauj, ka tu pieņem lēmumu panikas iespaidā.
Ja bailes par rītdienu tevi paralizē, vari iedziļināties šajā ceļvedī par to, kāpēc tagadne ir svarīgāka par nākotni.
Debesis ir robeža.
Daudzi cilvēki risku saista ar briesmām, neveiksmi vai neapdomību. Un jā, daži riski nav ieteicami. Tāpēc tev ir jādomā, jāplāno un jāizvērtē sekas.
Taču ir arī taisnība, ka svarīgas pārmaiņas gandrīz vienmēr ietver daļu nenoteiktības.
Pārcelties, mīlēt, uzsākt savu biznesu, mācīties ko jaunu, noslēgt vienu posmu, pateikt patiesību, sākt no nulles... tas viss ir risks. Bet tas viss ir arī dzīve.
Galvenais ir neromantizēt lēcienu tukšumā. Dari savu darbu. Iegūsti informāciju. Runā ar uzticamiem cilvēkiem. Sagatavo plānu. Ja iespējams, sagatavo arī alternatīvu plānu. Sargā savus emocionālos, finansiālos un fiziskos resursus.
Un tad, ja dziļi sevī zini, ka šim solim tev ir jēga, uzticies.
Ne tāpēc, ka viss noteikti izdosies perfekti, bet tāpēc, ka tev ir spēja mācīties, labot un atkal piecelties.
Ja tev vajag stiprināt cerīgāku skatījumu, nenoliedzot realitāti, var palīdzēt arī šis teksts par to, kā iemācīties būt optimistam un dzīvot labāk.
Pirms rīkojies, atvēli sev brīdi, lai atbildētu godīgi. Tu vari to pierakstīt kladē, savā telefonā vai izrunāt ar kādu uzticamu cilvēku.
Nemeklē perfektu atbildi. Meklē godīgu atbildi.
Dažreiz dzīve neprasa no tevis absolūtu pārliecību. Tā prasa klātbūtni, atbildību un mazliet drosmes.
Un, ja pēc lēmuma pieņemšanas viss nenotiek tā, kā gaidīji, atceries šo: slikta izvēle nesagrauj visu tavu dzīvi. Tā var sāpēt, jā. Tā var piespiest tevi pārrēķināties. Bet tā var arī iemācīt tev kaut ko, ko tev vajadzēja ieraudzīt.
Tu neesi tikai savu lēmumu rezultāts. Tu esi arī tas veids, kā tu sevi pavadi pēc to pieņemšanas.
Tas var būt darba maiņa, pārcelšanās, šķiršanās, ieguldījums, sarežģīta saruna vai tas sapnis, ko jau gadiem ilgi atliek.
Un tad parādās lielais jautājums: vai es to daru, vai palieku tur, kur esmu?
Patiesība ir tāda, ka ne vienmēr pastāv perfekta atbilde. Dažreiz nav pilnīgi drošas izvēles. Pat palikšana uz vietas arī ir lēmums, lai gan var šķist citādi.
Tāpēc pirms tu metas iekšā vai apstājies baiļu dēļ, tev jāuzklausa dažas svarīgas lietas. Nevis tāpēc, lai kāds izlemtu tavā vietā, bet lai tu varētu izvēlēties no mierīgākas un godīgākas attieksmes pret sevi.
Kā pieņemt riskantu lēmumu, nezaudējot mieru
Kad tu stāvi krustcelēs, prāts var piepildīties ar galējiem scenārijiem. Tu iztēlojies labāko, sliktāko un visu, kas varētu noiet greizi. Tas ir normāli.
Bailes mēģina tevi pasargāt. Taču tās var arī samulsināt.
Pirms pieņem lēmumu, elpo. Samazini troksni. Pajautā sev, kura tava daļa runā: tava intuīcija, tavs vēlmes, tavas bailes, tava trauksme, citu cilvēku spiediens?
Ja jūti, ka raizēšanās tevi pārņem, var palīdzēt arī izlasīt par efektīviem padomiem, kā pārvarēt trauksmi un nervozitāti. Dažreiz tev nav vajadzīga tūlītēja atbilde, bet gan nedaudz vairāk miera, lai sadzirdētu savu patiesību.
1. Atceries, ka tu esi pelnījis mīlestību, pat ja rezultāts nav perfekts
Es tevi mīlu, lai kas arī notiktu.
Cik vienkāršs un cik spēcīgs teikums.
Kad tev jāpieņem riskants lēmums, tev jāzina, ka tava vērtība nav atkarīga no rezultāta. Tu neesi vērtīgāks, ja viss izdodas labi, un neesi mazāk vērtīgs, ja kļūdies.
Patiesa mīlestība neprasa no tevis būt nevainojamam. Tā nav tev līdzās tikai tad, kad tev izdodas. Tā tevi nepamet, kad tev rodas šaubas.
Veselīga mīlestība uz tevi skatās un saka: «tu vari pamēģināt, tu vari mainīt domas, tu vari mācīties, un tu joprojām būsi mīlestības cienīgs».
Ja tev ir kāds, kurš tev sniedz šādu atbalstu, saudzē to. Un, ja tev tāda cilvēka nav blakus, mēģini to dot pats sev. Runā ar sevi maigi. Nesodi sevi vēl pirms esi sācis.
2. Meklē emocionālu atbalstu pirms pieņem lēmumu
Es esmu tev blakus.
Zināt, ka kāds ir pieejams, lai tevi uzklausītu, var pilnībā mainīt to, kā tu sastopies ar sarežģītu lēmumu.
Ne vienmēr tev vajag, lai šim cilvēkam būtu risinājums. Dažreiz pietiek ar to, ka viņš tevi uzklausa, nepārtraucot, uzdod godīgu jautājumu vai atgādina, ka tu neesi viens.
Atbalsts var būt emocionāls, bet arī praktisks. Varbūt tev vajag, lai kāds tevi pavada uz tikšanos, palīdz pārskatīt skaitļus, pieskata tavus bērnus vienu pēcpusdienu vai vienkārši pasaka: «pastāsti man, kas notiek».
Nenoteiktības brīžos sajūta, ka esi kopā ar kādu, samazina emocionālo slodzi. Tas nenovērš risku, bet palīdz to nest vieglāk.
3. Uzdrīksties pamēģināt, pat ja tev ir bail
Pamēģini.
Dažreiz vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu, ir spert pirmo soli. Pat ja kājas dreb. Pat ja ne viss ir atrisināts. Pat ja nav rakstiskas veiksmes garantijas.
Pamēģināt nenozīmē mesties iekšā, nepārdomājot. Tas nozīmē atzīt, ka vienmēr palikt pazīstamajā zonā arī ir sava cena.
Katru reizi, kad tu kaut ko mēģini, tu mācies. Ja izdodas, tu iegūsti pieredzi un pārliecību. Ja neizdodas tā, kā gaidīji, tu arī iegūsti vērtīgu informāciju par sevi, par savām robežām un par ceļu, kuru vēlies iet.
Ne visi riski ir neprātīgi. Daži ir durvis. Daži ir aicinājumi. Daži ir dzīves veids, kā pateikt tev: «tu jau esi izaudzis par lielu šai vietai».
Ja jūti, ka esi iestrēdzis un nezini, kurp doties, šis raksts par to, kā atbrīvoties no strupceļa un atrast savu ceļu var tev palīdzēt.
4. Izvēlies saskaņā ar savām vērtībām, ne tikai pēc citu domām
Dari to, ko uzskati par pareizu.
Ne vienmēr pastāv viena vienīga pareizā atbilde. Tas, kas vienam cilvēkam šķiet neprāts, citam var būt iespēja. Tas, kas kādam sniedz drošību, tevi var smacēt.
Tāpēc pirms pieņem lēmumu, pajautā sev:
- Kas man patiesi ir svarīgi?
- Kura izvēle vislabāk saskan ar manām vērtībām?
- Vai es izvēlos vēlmes vai baiļu dēļ?
- Vai es cenšos kādam izpatikt?
- Kādas sekas esmu gatavs uzņemties?
Dažreiz lēmuma pieņemšana nozīmē pievilt citu cilvēku gaidas. Un tas sāp. Taču dzīvot, nododot sevi, lai pārējiem būtu mierīgi, arī sāp, un ļoti.
Tavu dzīvi dzīvo tu. Uzklausi padomus, jā. Bet neatdod stūri pilnībā.
5. Uzticies savai intuīcijai, kad tev nav visu atbilžu
Uzticies savam instinktam.
Loģika ir svarīga. Ļoti svarīga. Ir vērts analizēt datus, pārskatīt iespējas, aprēķināt riskus un izvērtēt sekas.
Taču ir brīži, kad tev nebūs visas informācijas. Neviens nevar tev dot absolūtu pārliecību. Neviens nevar apsolīt, ka viss notiks tieši tā, kā tu iedomājies.
Tad nāk klāt tava intuīcija.
Šī iekšējā balss ne vienmēr skaļi kliedz. Dažreiz tā ir sajūtama kā dīvains miers vienas izvēles priekšā. Vai kā noturīgs nemiers par kaut ko, kas no malas izskatās perfekti.
Nesajauc intuīciju ar impulsu. Intuīcija parasti ir dziļa un mierīga. Impulss parasti ir piesātināts ar steigu, trauksmi vai vajadzību aizbēgt.
Uzklausi sevi godīgi. Tavas ķermenis bieži saprot ātrāk nekā tavs prāts.
6. Lūdz palīdzību, kas tev patiešām ir vajadzīga
Kāda veida palīdzība tev no manis vajadzīga?
Šis jautājums ir daudz plašāks par tipisko «kā es varu palīdzēt?».
Jo tev ne vienmēr vajag vienu un to pašu. Varbūt tev vajag padomu. Varbūt tev vajag klusumu. Varbūt tev vajag, lai kāds palīdz sakārtot domas. Vai varbūt tev vajag, lai tevi nepārpilda ar viedokļiem brīdī, kad tu tikko sāc saprast, ko jūti.
Ja kāds tev patiešām ir līdzās, viņš nemēģinās kontrolēt tavu lēmumu. Viņš tev pajautās, kas tev vajadzīgs, un cienīs tavu procesu.
Un, ja tu esi tas, kurš atbalsta citu cilvēku, atceries to: dažreiz atbalstīt nenozīmē spiest. Dažreiz atbalstīt nozīmē noturēt, uzklausīt un uzticēties, ka otrs atradīs savu ceļu.
Lūgt palīdzību nenozīmē būt vājam. Tas nozīmē būt cilvēkam.
7. Pieņem, ka nevienam nav visu atbilžu
Man nav labāku padomu.
Var būt ļoti atbrīvojoši dzirdēt, ka kāds atzīst: «es nezinu, kas tev ir labākais».
Jo daudzi cilvēki ar pārliecību spriež par dzīvēm, ko paši nedzīvo. Viņi tev saka, ko paši darītu, no kā izvairītos, ko izvēlētos, it kā varētu just tieši to, ko tu jūti.
Bet patiesība ir tāda, ka nevienam nav pilnīgas kartes.
Arī tev tās, protams, nav. Taču tu esi tas cilvēks, kurš ir vistuvāk savai vēsturei, savām vēlmēm, savām brūcēm, saviem resursiem un savām robežām.
Ir labi lūgt norādes. Ir labi konsultēties. Ir labi uzklausīt pieredzes. Bet atceries, ka ārējs viedoklis nav pavēle.
Dažreiz tev būs jāpieņem lēmums ar nepilnīgu informāciju. Tas nenozīmē, ka tu kļūdies. Tas nozīmē, ka tu dzīvo.
8. Neļauj citu cilvēku bailēm izlemt tavā vietā
Man šķiet, ka tas ir muļķīgi, bet dari to tāpat.
Tas izklausās dīvaini, bet tā var būt godīga atbalsta forma.
Ir cilvēki, kas nesaprot tavu lēmumu. Varbūt tāpēc, ka viņi ir piesardzīgāki. Varbūt tāpēc, ka viņiem bijusi slikta pieredze. Varbūt tāpēc, ka viņi projicē savas bailes uz tevi.
Kāds var domāt, ka tavs plāns ir riskants, pārspīlēts vai nereāls. Un tomēr tas nenozīmē, ka tas ir lemts neveiksmei.
Tas, kas darbojas man, var nederēt tev. Tas, kas iedeg tavu dvēseli, citam var šķist nevajadzīgs.
Ļoti bieži cilvēki runā no ierobežojošiem uzskatiem: «es to nevaru», «nevienam tas neizdodas», «tu noteikti cietīsi neveiksmi», «tas nav tādiem cilvēkiem kā mēs».
Uzklausi, filtrē un pieņem lēmumu.
Tev nevajag pārliecināt visu pasauli, pirms tu kusties. Dažreiz pietiek ar saprātīgu plānu, skaidru motivāciju un drosmi noturēt savu izvēli.
9. Pirms rīkojies, ieelpo un atgriezies tagadnē
Vienkārši elpo un turpini.
Kad bailes pieaug, prāts aizslīd nākotnē. Tas sāk radīt ainas, problēmas un katastrofas, kas vēl nemaz nepastāv.
Elpošana atgriež tevi tagadnē. Un tagadne ir vienīgā vieta, no kuras tu vari pieņemt lēmumu.
Pamēģini šo: ieelpo, skaitot līdz četri, nedaudz aizturi elpu un lēnām izelpo. Atkārto vairākas reizes. Iztēlojies, ka ieelpo spēku un izelpo rūpes. Ieelpo pārliecību un izelpo šaubas. 🌿
Tas nav brīnums. Tā ir pauze. Un dažreiz pauze nepieļauj, ka tu pieņem lēmumu panikas iespaidā.
Ja bailes par rītdienu tevi paralizē, vari iedziļināties šajā ceļvedī par to, kāpēc tagadne ir svarīgāka par nākotni.
10. Skaties uz risku kā uz izaugsmes iespēju
Debesis ir robeža.
Daudzi cilvēki risku saista ar briesmām, neveiksmi vai neapdomību. Un jā, daži riski nav ieteicami. Tāpēc tev ir jādomā, jāplāno un jāizvērtē sekas.
Taču ir arī taisnība, ka svarīgas pārmaiņas gandrīz vienmēr ietver daļu nenoteiktības.
Pārcelties, mīlēt, uzsākt savu biznesu, mācīties ko jaunu, noslēgt vienu posmu, pateikt patiesību, sākt no nulles... tas viss ir risks. Bet tas viss ir arī dzīve.
Galvenais ir neromantizēt lēcienu tukšumā. Dari savu darbu. Iegūsti informāciju. Runā ar uzticamiem cilvēkiem. Sagatavo plānu. Ja iespējams, sagatavo arī alternatīvu plānu. Sargā savus emocionālos, finansiālos un fiziskos resursus.
Un tad, ja dziļi sevī zini, ka šim solim tev ir jēga, uzticies.
Ne tāpēc, ka viss noteikti izdosies perfekti, bet tāpēc, ka tev ir spēja mācīties, labot un atkal piecelties.
Ja tev vajag stiprināt cerīgāku skatījumu, nenoliedzot realitāti, var palīdzēt arī šis teksts par to, kā iemācīties būt optimistam un dzīvot labāk.
Noderīgi jautājumi pirms pieņem sarežģītu lēmumu
Pirms rīkojies, atvēli sev brīdi, lai atbildētu godīgi. Tu vari to pierakstīt kladē, savā telefonā vai izrunāt ar kādu uzticamu cilvēku.
- Ko es cenšos iegūt ar šo lēmumu?
- Ko es varētu zaudēt un kā es varētu par sevi parūpēties, ja tas notiktu?
- Vai es bēgu no kaut kā vai tuvojos kaut kam?
- Ko man teiktu cilvēks, kurš mani patiešām mīl?
- Kāds lēmums man dotu lielāku mieru pēc gada?
Nemeklē perfektu atbildi. Meklē godīgu atbildi.
Dažreiz dzīve neprasa no tevis absolūtu pārliecību. Tā prasa klātbūtni, atbildību un mazliet drosmes.
Un, ja pēc lēmuma pieņemšanas viss nenotiek tā, kā gaidīji, atceries šo: slikta izvēle nesagrauj visu tavu dzīvi. Tā var sāpēt, jā. Tā var piespiest tevi pārrēķināties. Bet tā var arī iemācīt tev kaut ko, ko tev vajadzēja ieraudzīt.
Tu neesi tikai savu lēmumu rezultāts. Tu esi arī tas veids, kā tu sevi pavadi pēc to pieņemšanas.
