Satura rādītājs
Optimisms ir īpašība, ko daudzi cilvēki vēlas attīstīt, īpaši tad, kad dzīve kļūst sarežģīta.
Būt optimistam nenozīmē noliegt problēmas vai atkārtot pozitīvas frāzes, tās patiesi neizjūtot. Tas nozīmē raudzīties uz realitāti ar cerību, meklēt risinājumus un ticēt, ka tu spēsi pārvarēt to, kas notiek, pat ja ne viss izdodas tā, kā gaidīji.
Pētījumi rāda, ka optimisma sākumpunkts daļēji var būt iedzimts.
To apstiprināja Seligmans un citi pētnieki pētījumā ar dvīņiem. Tajā tika novērots, ka identiskajiem dvīņiem bija lielāka iespēja, ka abi būs optimisti, nekā brālīgajiem dvīņiem.
Tas liecina, ka var pastāvēt ģenētisks pamats. Bet tas nenozīmē, ka esi nolemts redzēt dzīvi tikai vienā veidā. Tavu stāstu, ieradumus, attiecības un to, kā tu runā ar sevi, arī ļoti ietekmē.
Pētījumi arī rāda, ka optimisms nav atkarīgs no rases vai dzimuma. Proti, cilvēki var būt optimistiski neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes vai dzimuma.
Tāpēc ir vērts beigt to uzskatīt par kaut ko, kas paredzēts tikai “laimīgajiem” vai cilvēkiem ar īpašu personību. Optimisms var parādīties jebkurā dzīves posmā, pat pēc grūtiem laikiem.
Var teikt, ka optimisms ir samērā stabila iezīme. Tie, kuri jaunībā ir optimistiski, novecojot parasti saglabā daļu no šīs iezīmes.
Tomēr stabils nenozīmē nemainīgs. Ja tev šodien ir grūti uzticēties, ja mēdz iztēloties ļaunāko vai ja nāc no emocionāli ļoti nogurdinoša posma, tu vari trenēt maigāku un cerīgāku skatījumu.
Optimismu var uzlabot ar vienkāršām un regulārām praksēm. Tev nav jāpārveido visa dzīve vienas dienas laikā. Dažkārt pietiek sākt ar maziem soļiem.
Vari izmēģināt pozitīvu vizualizāciju. Piemēram, pirms svarīgas sarunas iztēlojies, ka atbildi mierīgi, labi ieklausies un spēj paust to, kas tev vajadzīgs.
Palīdz arī sevis pieņemšana. Runāt ar sevi mazāk skarbi ļoti maina tavu iekšējo enerģiju. Tā vietā, lai teiktu “es vienmēr visu sabojāju”, pamēģini ko reālistiskāku: “tas nenoritēja tā, kā gribēju, bet es varu no tā mācīties”.
Relaksējošas nodarbes, piemēram, joga, apzināta elpošana vai meditācija, arī var palīdzēt mazināt trauksmi un paraudzīties uz situācijām skaidrāk. Ja tevi interesē šis ceļš, var noderēt arī šis raksts par padomiem emocionālajai labsajūtai.
Pozitīva attieksme var palīdzēt pieņemt labākus lēmumus, laikus lūgt atbalstu un pēc problēmas atgūties mierīgāk.
Kad tu trenē optimismu, prāts vairs nekoncentrējas tikai uz to, kā trūkst vai kas var noiet greizi. Tas sāk pamanīt resursus, iespējas un alternatīvus ceļus. Tas nenovērš izaicinājumus, bet ļauj tos piedzīvot ar citu spēku 🌱.
Galvenais ir praktizēt reālistisku optimismu: saskatīt grūto, bet neiestrēgt tajā.
Vari turpināt lasīt vairāk šajos rakstos:
6 veidi, kā kļūt par pozitīvāku cilvēku un piesaistīt citus
Ir normāli justies sakautam, pat ja visi tev saka, ka jāsaglabā pozitīva attieksme
Būt optimistam nenozīmē noliegt problēmas vai atkārtot pozitīvas frāzes, tās patiesi neizjūtot. Tas nozīmē raudzīties uz realitāti ar cerību, meklēt risinājumus un ticēt, ka tu spēsi pārvarēt to, kas notiek, pat ja ne viss izdodas tā, kā gaidīji.
Vai optimismu manto vai iemācās?
Pētījumi rāda, ka optimisma sākumpunkts daļēji var būt iedzimts.
To apstiprināja Seligmans un citi pētnieki pētījumā ar dvīņiem. Tajā tika novērots, ka identiskajiem dvīņiem bija lielāka iespēja, ka abi būs optimisti, nekā brālīgajiem dvīņiem.
Tas liecina, ka var pastāvēt ģenētisks pamats. Bet tas nenozīmē, ka esi nolemts redzēt dzīvi tikai vienā veidā. Tavu stāstu, ieradumus, attiecības un to, kā tu runā ar sevi, arī ļoti ietekmē.
Optimisms nav atkarīgs no tava dzimuma vai izcelsmes
Pētījumi arī rāda, ka optimisms nav atkarīgs no rases vai dzimuma. Proti, cilvēki var būt optimistiski neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes vai dzimuma.
Tāpēc ir vērts beigt to uzskatīt par kaut ko, kas paredzēts tikai “laimīgajiem” vai cilvēkiem ar īpašu personību. Optimisms var parādīties jebkurā dzīves posmā, pat pēc grūtiem laikiem.
Optimisms parasti saglabājas arī ar gadiem
Var teikt, ka optimisms ir samērā stabila iezīme. Tie, kuri jaunībā ir optimistiski, novecojot parasti saglabā daļu no šīs iezīmes.
Tomēr stabils nenozīmē nemainīgs. Ja tev šodien ir grūti uzticēties, ja mēdz iztēloties ļaunāko vai ja nāc no emocionāli ļoti nogurdinoša posma, tu vari trenēt maigāku un cerīgāku skatījumu.
Kā ikdienā būt optimistiskākam
Optimismu var uzlabot ar vienkāršām un regulārām praksēm. Tev nav jāpārveido visa dzīve vienas dienas laikā. Dažkārt pietiek sākt ar maziem soļiem.
Vari izmēģināt pozitīvu vizualizāciju. Piemēram, pirms svarīgas sarunas iztēlojies, ka atbildi mierīgi, labi ieklausies un spēj paust to, kas tev vajadzīgs.
Palīdz arī sevis pieņemšana. Runāt ar sevi mazāk skarbi ļoti maina tavu iekšējo enerģiju. Tā vietā, lai teiktu “es vienmēr visu sabojāju”, pamēģini ko reālistiskāku: “tas nenoritēja tā, kā gribēju, bet es varu no tā mācīties”.
Relaksējošas nodarbes, piemēram, joga, apzināta elpošana vai meditācija, arī var palīdzēt mazināt trauksmi un paraudzīties uz situācijām skaidrāk. Ja tevi interesē šis ceļš, var noderēt arī šis raksts par padomiem emocionālajai labsajūtai.
Reālistiskas pozitīvas attieksmes ieguvumi
Pozitīva attieksme var palīdzēt pieņemt labākus lēmumus, laikus lūgt atbalstu un pēc problēmas atgūties mierīgāk.
Kad tu trenē optimismu, prāts vairs nekoncentrējas tikai uz to, kā trūkst vai kas var noiet greizi. Tas sāk pamanīt resursus, iespējas un alternatīvus ceļus. Tas nenovērš izaicinājumus, bet ļauj tos piedzīvot ar citu spēku 🌱.
Galvenais ir praktizēt reālistisku optimismu: saskatīt grūto, bet neiestrēgt tajā.
Vairāk rakstu par to, kā būt pozitīvam un optimistiskam
Vari turpināt lasīt vairāk šajos rakstos:
6 veidi, kā kļūt par pozitīvāku cilvēku un piesaistīt citus
Ir normāli justies sakautam, pat ja visi tev saka, ka jāsaglabā pozitīva attieksme
