Kāpēc kāds pārstāj ar tevi runāt, kad ir dusmīgs? Atbilde pēc psiholoģijas

Ja atbilde ir jā, tu neesi viens. Neviens neizbēg no neērta klusuma pēc strīda, un tici man, aiz šī klusuma slēpjas daudz vairāk nekā vienkārša dusmu izpausme.

Kāpēc mēs klusējam, kad strīdējamies?

Es esmu dzirdējusi desmitiem stāstu konsultācijās par pāriem, draugiem vai darba kolēģiem, kuri pēc neliela konflikta izvēlas izslēgt radio un atstāt gaisu “klusuma” režīmā. Tagad, vai tu kādreiz esi aizdomājies, vai šis klusums ir miers vai aukstā kara izpausme? Šeit ienāk slavenais “labāk nerunāt, kamēr neesmu nomierinājies”. Bieži vien mēs slēpjam savas emocijas kā kāds, kurš slēpj saplēstu zeķi: cerot, ka neviens to nepamanīs.

Psiholoģija mums stāsta, ka pēc konflikta dažkārt jūtam, ka klusums mūs pasargā no lielāka kaitējuma. Tas ir kā pauzes nospiešana videospēlē, jo vajag ieelpot. Tas ir simtprocentīgi cilvēcisks aizsardzības mehānisms. Bet uzmanies: tas var kļūt par bīstamu ieroci, ja to lieto pārāk bieži.

Vai jūties dusmīgs? Šī japāņu tehnika palīdzēs tev atslābināties

Klusums: vai tas ir vairogs vai zobens?

Šeit lietas kļūst sarežģītas! Daži izmanto klusumu tikai, lai atdzesētu situāciju, bet citi šo klusumu izmanto kā sodu: “Es nerunāšu ar tevi, lai tu iemācītos.” Slavenais “ledus attieksmes” paņēmiens var atstāt otru cilvēku ar galvu pilnu jautājumu: “Vai tas, ko es izdarīju, bija tik nopietni?” “Kāpēc viņš pārtrauca saziņu tādā veidā?”

Es esmu redzējusi cilvēkus konsultācijās, īpaši tos, kuriem ir zema frustrācijas tolerance vai grūtības apstrādāt dusmas, kas pārvērš klusumu par savu komforta zonu. Un, lai gan vecumam tam nav liela nozīme, dažkārt tas izskatās kā pusaudžu drāma pieaugušu cilvēku ķermeņos, vai ne?

Emocijas pie stūres

Pastāsti man, vai tev ir pazīstama sajūta, kad tu paliec paralizēts, jo nezini, ko teikt pēc neērta brīža? Daudzi cilvēki nav iemācījušies vārdos izteikt savu neapmierinātību, tāpēc, sastopoties ar draudiem, viņi izslēdz balsi kā televizoru. Bet patiesībā aiz šī klusuma var slēpties nedrošība, bailes no noraidījuma vai vienkārši nezināšana, ko darīt ar dusmām.

Interesants fakts: Austrumu kultūrās klusums dažkārt tiek uzskatīts par gudrības vai paškontroles zīmi, bet Rietumos to vairāk saista ar sodu vai nicinājumu. Viena un tā pati pauze, divas dažādas filmas!

Pārtrauksim ciklu: runā, pat ja balss trīc

Es vienmēr saku saviem pacientiem: klusums neatrisina problēmu, tas tikai pagarina mīklu. Vai tu nekad neesi domājis, ka varbūt otra persona pat nezina, kāpēc tu esi klusējis? Asertīva komunikācija ir labākais pretinde pret klusuma indi. Es atceros lekciju, ko vadīju uzņēmumā par konfliktu vadību; viens no dalībniekiem atzina, ka mēdza palikt nespējīgs runāt dienām ilgi, līdz iemācījās divas lietas, kas mainīja visu: runāt, kad iekšējais vētra ir mazinājusies... un godīgi pateikt, kā konflikts viņu ietekmēja.

Kā būtu, ja tu izslēgtu klusuma trauksmi un mēģinātu lietot vārdus, pat ja tie ir neveikli, pat ja balss trīc? Pamēģini nākamreiz. Pastāsti otrai personai, kā konflikts tevi lika justies. Tu redzēsi, ka bieži vien vienkārši klausīšanās un tikt uzklausītam ir labākais veids, kā atjaunot tiltu.

Mēģināsim? Galu galā pat klusumam ir derīguma termiņš. Un tu, vai jau zini, ko gribi teikt, kad klusums beigsies?