Cik grūti var būt veidot attiecības, kad jūtam, ka neviens mums nesaka visu patiesību.


Vai tevi nomāc tas, ka tā arī nekad līdz galam nezini, vai cilvēki pret tevi ir patiesi?


Šādas šaubas var rasties daudzās jomās. Tās parādās, skatoties ziņas, kur tiek izvēlēts, ko un kā stāstīt. Tās ir arī sociālajos tīklos, kur dažkārt nav skaidrs, vai kāds dalās ar īstu pieredzi vai cenšas tev kaut ko pārdot, izmantojot maldinošu vēstījumu.


Tas var notikt pat draudzībā. Iespējams, kāds tev tuvs cilvēks uzskata, ka tu pieņem nepareizu lēmumu, taču neuzdrošinās to pateikt. Varbūt viņš baidās tevi nostādīt neērtā situācijā, izraisīt strīdu vai izskatīties nelaipns.


Situācija sāp vēl vairāk, ja sirsnības trūkums nāk no ģimenes locekļa vai partnera. Šajās attiecībās mēs ceram atrast uzticēšanos, drošību un brīvību runāt bez maskām.


Visiem šiem scenārijiem ir kas kopīgs: atklātības klātbūtne vai tās trūkums.


Būt atklātam nozīmē skaidri paust to, ko cilvēks domā, jūt vai zina. Tas nenozīmē izteikt jebkādu viedokli, nepadomājot par tā ietekmi. Veselīga sirsnība apvieno patiesību, cieņu un atbildību.


Kāda psiholoģijas pasniedzēja reiz pateica ko tādu, ko es pierakstīju un nekad neaizmirsu: “Nenoteiktība un šaubas, kas rodas, nezinot, vai mums tiek pateikta visa patiesība, var kļūt par trauksmes vai frustrācijas avotu.”


Šī frāze ir vienkārša, taču tā atspoguļo ļoti izplatītu pieredzi. Kad pamani pretrunas, dīvainu klusēšanu vai izvairīgas atbildes, tavs prāts cenšas aizpildīt trūkstošo informāciju. Un bieži vien tas notiek, iztēlojoties scenārijus, kas ir sliktāki par realitāti.


Kā sirsnības trūkums ietekmē mūsu uzticēšanos


Mūsdienās informācija izplatās milzīgā ātrumā. Mēs varam sazināties ar kādu dažu sekunžu laikā un piekļūt simtiem viedokļu par jebkuru tēmu. Tomēr šī vieglā pieejamība negarantē patiesas sarunas.


Sirsnības trūkums var ietekmēt mūsu emocionālo mieru un veidu, kā veidojam attiecības. Ja tevi atkārtoti pieviļ, ir saprotami, ka sāc ar aizdomām vērot katru vārdu.


Patiesība var būt neērta, taču tā ir nepieciešama, lai pieņemtu informētus lēmumus. Tev jāzina, kas notiek, lai izlemtu, vai vēlies turpināt attiecības, mainīt savu rīcību, nospraust robežu vai vienkārši pieņemt, ka otrs cilvēks domā citādi.


Kad nav atklātības, tu vari sākt apšaubīt savu uztveri. Tu vaicā sev, vai nepārspīlē, vai kaut ko neesi sapratis nepareizi vai arī tev vajadzētu ignorēt savas sajūtas. Ar laiku šis apjukums var vājināt pašvērtējumu un vairot neuzticēšanos.


Pastāv arī cits risks: kļūt par sava veida emocionālo detektīvu. Tu analizē ziņas, balss toni, pauzes un žestus. Meklē pierādījumus tam, ka kaut kas nesaskan. Šāda pastāvīga modrība nogurdina un ne vienmēr tuvina patiesībai.


Ja šī nenoteiktība tevi pārņem, var palīdzēt iemācīties atpazīt un regulēt savas sajūtas. Vari sākt ar šīm 11 stratēģijām veiksmīgai emociju pārvaldībai.


Kāpēc daži cilvēki izvairās teikt patiesību


Ne katrs atklātības trūkums rodas ļaunprātīgu nodomu dēļ. Daži cilvēki melo, lai gūtu kādu labumu, bet citi klusē baiļu, nedrošības vai prasmju trūkuma dēļ sarežģītas sarunas uzturēšanā.


Motīvu izpratne nenozīmē attaisnot jebkādu maldināšanu. Tā palīdz skaidrāk paraudzīties uz situāciju un izvēlēties piemērotu reakciju.


1. Bailes no konflikta vai noraidījuma


Daudzi cilvēki izvairās runāt patiesi, jo baidās izraisīt strīdu, aizskart jūtas vai zaudēt attiecības. Viņi dod priekšroku klusēšanai, tēmas maiņai vai tik ļoti mīkstina savu vēstījumu, ka patiesība galu galā pazūd.


Piemēram, draugs var tev teikt, ka “viss ir labi”, lai gan ir juties ignorēts. Iespējams, viņš nevēlas strīdēties, taču šis neizteiktais aizvainojums vēlāk var pārvērsties atsvešinātībā vai rūgtumā.


2. Vajadzība saglabāt sociālo tēlu


Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā tiek augstu vērtēta pieņemšana. Tādēļ daži cilvēki cenšas vienmēr izskatīties patīkami, veiksmīgi vai saprotoši, pat ja patiesībā jūt ko pavisam citu.


Neērtas patiesības pateikšana var šķist risks tēlam, ko viņi vēlas radīt. Tā vietā, lai atzītu kļūdu vai pieņemtu nepopulāru viedokli, viņi uztur šķietamību.


3. Komunikācijas prasmju trūkums


Ne visi ir iemācījušies cieņpilni paust atšķirīgu viedokli. Atklātībai vajadzīga drosme, bet arī takts, empātija un spēja izvēlēties piemērotu brīdi.


Cilvēks, kuram trūkst šo prasmju, var nonākt vienā no divām galējībām. Viņš var noklusēt visu, lai izvairītos no problēmām, vai paust savu patiesību agresīvā veidā. Būt patiesam nenozīmē būt cietsirdīgam. Godīgums, kas pazemo, draud vai izsmej, vairs nav konstruktīva saruna.


4. Vēlme izvairīties no sekām


Dažkārt cilvēks zina, ka ir kļūdījies, un baidās uzņemties atbildību. Viņš slēpj informāciju, lai nesaņemtu kritiku, nezaudētu kādu labumu vai nesastaptos ar grūtu lēmumu. Šādos gadījumos ir vērts pievērst uzmanību faktiem, ne tikai skaidrojumiem.


5. Apjukums par savām sajūtām


Ir arī cilvēki, kuri nespēj būt skaidri, jo vēl paši neizprot savas emocijas. Viņi var atbildēt divdomīgi, mainīt viedokli vai prasīt laiku. Tā ne vienmēr ir apzināta melošana, lai gan viņu radītā nenoteiktība var būt tikpat nomācoša.


Kā veicināt patiesākas sarunas


Savā ģimenes, sociālajā vai darba lokā sākt ar sirsnības praktizēšanu pašam ir lielisks pirmais solis. Cilvēki parasti atveras vairāk, kad jūt, ka netiks uzreiz nosodīti.


Pirms dažiem gadiem, vēl pirms kļuvu par psiholoģi, man bija problēmas labi gulēt. Nogurums ietekmēja manu ikdienu. Lielu daļu dienas pavadīju, domājot par to, kad varēšu apgulties un atgūt spēkus.


Kādu reizi es to pastāstīju kādai sporta zāles biedrenei. Viņa nebija ne radiniece, ne tuva draudzene. Tā bija vienkārši persona, kuru satiku treniņu laikā. Es godīgi pastāstīju, cik slikti jutos, nespējot atpūsties.


Viņa man ne tikai sniedza dažus padomus. Viņa arī emocionāli atvērās un pastāstīja par savām grūtībām ar miegu. Saruna bija vienkārša, taču es sajutu atvieglojumu, atklājot, ka man nav jāslēpj tas, kas ar mani notiek.


Tajā naktī es gulēju tā, kā nebiju gulējusi ļoti ilgu laiku. Vai varēja pastāvēt saikne starp sirsnīgu sarunu un to, ka jutos mierīgāka?


Ar laiku es sapratu, ka šāda saikne tiešām varēja būt. Runāšana par problēmu ļauj to sakārtot domās, atzīt un vairs nenest vienatnē. Tas nenozīmē, ka viena saruna vienmēr atrisinās grūtības, taču vārdos izteiktais var palīdzēt tev to saprast un meklēt atbalstu.


Ja piedzīvo ko līdzīgu, vari izlasīt manu pieredzi rakstā Kā es 3 mēnešos pārvarēju miega problēmas.


Šī pieredze man arī iemācīja, ka atvērtība var rasties negaidītās vietās. Dažkārt cilvēks, kurš nav daļa no tava tuvākā loka, uzklausa ar mazākiem aizspriedumiem un neko no tevis negaida.


Vides radīšana, kurā godīgums ir gaidīts, veicina atklātību. Vari sākt nelielās situācijās: sarunā ar partneri, ģimenes tikšanās reizē, draugu satikšanās laikā vai darba komandā.


Ja tev ir grūti lūgt līdzās būšanu vai parādīt savu ievainojamību, šis raksts var sniegt norādes: 5 veidi, kā meklēt draugu un ģimenes atbalstu, ja neuzdrošinies to darīt.


Ko teikt, lai kāds būtu pret tevi atklāts


Lūgums pēc sirsnības negarantē, ka to saņemsi, taču veids, kā sāc sarunu, var daudz ko mainīt. Tā vietā, lai apsūdzētu, centies paskaidrot, ko esi novērojis un kas tev ir vajadzīgs.


Vari izmantot šādas frāzes:



  • “Es labprātāk zinātu tavu patieso viedokli, pat ja tas nesakrīt ar manējo.”

  • “Man šķiet, ka ir kaut kas, par ko mēs nerunājam. Vai varam to mierīgi pārrunāt?”

  • “Man nevajag, lai tu man piekrīti. Man vajag saprast, kā tu to redzi.”

  • “Ja kaut kas no manis darītā tevi aizskāra, es vēlos to uzklausīt, nepārtraucot tevi.”


Pēc tam tev ar savu rīcību būs jāapstiprina šis aicinājums. Ja lūdz godīgu viedokli un reaģē, uzbrūkot, izsmejot vai sodot par atšķirīgu viedokli, otrs cilvēks, visticamāk, noslēgsies.


Klausīties nenozīmē pieņemt visu vai atteikties no savām robežām. Tas nozīmē ļaut otram cilvēkam pabeigt izteikties, pirms atbildi. Pēc tam vari paskaidrot, nepiekrist vai distancēties, ja dzirdētais atklāj uzvedību, kuru nevēlies paciest.


Kā attīstīt pārliecinošu komunikāciju


Pārliecinošas komunikācijas tehniku apgūšana var palīdzēt paust patiesību, neradot nevajadzīgu kaitējumu. Tas ietver prasmi sniegt konstruktīvu kritiku, aktīvi klausīties un regulēt emocijas sarežģītas sarunas laikā.


Pirms runā, pajautā sev, ko vēlies panākt. Vai vēlies atrisināt problēmu, saprast otru cilvēku vai vienkārši izlādēt dusmas? Skaidrs mērķis neļauj sarunai pārvērsties savstarpēju pārmetumu krāšanā.


Ir vērts runāt arī par konkrētiem faktiem. “Tu šonedēļ trīs reizes nokavēji, un tas mani satrauca” sniedz vairāk skaidrības nekā “tev nekad nekas nerūp”. Vispārinājumi parasti liek otram cilvēkam ieņemt aizsardzības pozīciju.


Atklātības demonstrēšana ar savu rīcību ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā to veicināt. Savu kļūdu atzīšana, savu robežu pieņemšana un nepareizas informācijas labošana parāda, ka patiesībai nav jābūt draudam.


Šīs prasmes stiprina arī draudzību. Ja vēlies iedziļināties, vari saglabāt Septiņi soļi, kā iegūt jaunus draugus un stiprināt senās draudzības.


Kā atpazīt toksiskus cilvēkus un no tiem attālināties


Sociālie tīkli viegli atklāj naidīgu cilvēku attiecību pusi. Ļaunprātīgi komentāri, anonimitāte un manipulācijas ir daļa no daudzām digitālajām vidēm.


Tomēr kaitīgs cilvēks ne vienmēr izpaužas acīmredzamā veidā. Tas var būt ģimenes loceklis, partneris, draugs vai kolēģis. Dažkārt viņa uzvedība ir smalka, un tu pamani, ka kaut kas nav kārtībā, tikai tāpēc, ka pēc sarunas ar viņu jūties vainīgs, apjucis vai pastāvīgi pārbaudīts.


Vēro, vai pastāv noteikts modelis. Vai viņš sagroza faktus, lai vienmēr izskatītos kā upuris? Vai noliedz sarunas, kuras tu skaidri atceries? Vai izmanto intīmu informāciju, lai tevi apkaunotu? Vai prasa no tevis godīgumu, bet soda tevi, kad pasaki kaut ko, ko viņš nevēlas dzirdēt?


Tev nav bezgalīgi jāturpina saruna ar kādu, kurš šķietamo sirsnību izmanto, lai tevi sāpinātu vai manipulētu ar tevi. Vari nospraust robežas, samazināt kontaktu vai meklēt atbalstu, pirms pieņem lēmumu.


Ja uzskati, ka tev apkārt ir cilvēki, kuri tevi izsmeļ, izlasi Vai man vajadzētu no kāda attālināties?: 6 soļi, kā attālināties no toksiskiem cilvēkiem.


Ko darīt, ja partneris pret tevi nav patiesīgs


Kad šaubas ir vērstas uz partneri, nemiers parasti ir intensīvāks. Tu vari sev jautāt, vai viņš tev stāsta visu patiesību, vai slēpj ko svarīgu un vai viņa vārdi sakrīt ar darbiem.


Tavam partnerim vajadzētu būt vienam no cilvēkiem, ar kuriem vari just vislielāko emocionālo drošību. Attiecības nevar pastāvēt veselīgā veidā, ja tu dzīvo, pārbaudot ziņas, interpretējot klusumu vai gaidot, kad atklāsies kāda jauna pretruna.


Atrodi mierīgu brīdi un runā, balstoties savā pieredzē. Paskaidro, kura rīcība radīja tavas šaubas, un izvairies pasniegt aizdomas tā, it kā tās jau būtu pierādīts fakts. Jautā tieši un pievērs uzmanību gan atbildei, gan gatavībai runāt.


Atsevišķa aizsardzības reakcija ne vienmēr liecina par meliem. Savukārt biežas pretrunas, apzināta informācijas slēpšana, vainas uzlikšana un pastāvīgs atteikums sarunāties patiešām ir pelnījuši uzmanību.


Centieni veidot caurspīdīgu dialogu ir izaicinošs, taču nepieciešams ceļš jebkurās veselīgās attiecībās. Lai pārskatītu citus svarīgus aspektus, vari izlasīt Atklāj 8 atslēgas veselīgām romantiskām attiecībām.


Pieņemt, ka nevari kontrolēt citu godīgumu


Attiecību veidošana, kurās valda patiesība, prasa apzinātas pūles no visiem iesaistītajiem. Nepietiek tikai pieprasīt sirsnību: mums arī jāiemācās to pieņemt, rūpīgi paust un labot nodarīto kaitējumu, kad pieļaujam kļūdu.


Frustrācija, ko rada sajūta, ka neviens ar mums nerunā atklāti, nav tikai starppersonu problēma. Tas ir arī kolektīvs izaicinājums, kas saistīts ar bailēm, šķietamību un grūtībām pieņemt atšķirīgus viedokļus.


Autentiskums un skaidrība bagātina mūsu attiecības. Tie rada vidi, kurā varam justies saprasti, atbalstīti un novērtēti. Taču tas nenozīmē, ka panāksi, lai visi cilvēki būtu pret tevi pilnīgi atklāti.


Patiesība ir tāda, ka daži cilvēki melo. Citi noteiktos brīžos ir patiesi, bet citos izvairīgi. Ir arī tādi, kuri uzskata, ka saka patiesību, lai gan viņu uztvere ir daļēja vai emociju ietekmēta.


Tavs uzdevums nav kontrolēt katru cita cilvēka vārdu, bet gan izlemt, kam uzticēties, kādas robežas noteikt un kā reaģēt uz faktiem. Vēro konsekvenci laika gaitā. Netiesā visas attiecības viena vienīga klupiena dēļ, bet arī neignorē modeli, kas tev nodara pāri.


Pieņemt to, ka nevari kontrolēt citu cilvēku godīgumu, nenozīmē samierināties. Tas nozīmē pārstāt dzīties pēc neiespējamas pārliecības un koncentrēties uz to, kas ir tavā ziņā: skaidri runāt, uzmanīgi klausīties, lūgt paskaidrojumus un attālināties, kad uzticēšanās tiek atkārtoti salauzta.


Un, kad nenoteiktība atņem tev pārāk daudz miera, atceries atgriezties pie sava iekšējā centra. Tev var noderēt šis lasāmais: Vai tev ir grūti atrast iekšējo laimi? Izlasi šo.