Piesaistiet pārmai savā dzīvē: kāpēc nekad nav par vēlu

Mūs saskaras gan ar sāpēm, gan bezgalīgu mīlestību.

Tas mūs uzaicina neapstāties, pastāvīgi sevi pārdomājot, pat ielūdzot no haosa radīt skaistumu.

Tas dāvina mums unikālu iespēju plūst kopā ar pastāvīgajām izmaiņām, veidojot vienmēr atjaunotu eksistenci sekundi pēc sekundes.

Vienmēr varam apskalot izmaiņas, iegrimstot šeit un tagad brīnumainīgā; baudot dāvanu no tīrā būtības stāvokļa.

Veiksme slēpjas kļūt par gaismu, meklējot lielāku apgaismojumu.

Dzīvot apgaismoti ar apziņas gaismu, būt tīram būtībā.

Apmest pārmai: vienmēr ir iespējams

Manā karjerā esmu bijis liecinieks neskaitāmiem pārvēršanās stāstiem. Bet ir viens stāsts, kas vienmēr spēcīgi rezonē manā prātā. Clara stāsts.

Clara 58 gadu vecumā atnāca pie manis konsultācijā, pēc tam, kad bija veltījusi lielāko daļu savas dzīves ģimenes aprūpei un darbam darbavietā, kas viņu nesatiecēja. Viņa jutās, ka bija zaudējusi pārāk daudz laika un ka jau bija par vēlu meklēt savu pašu laimi vai veikt kādas būtiskas izmaiņas savā dzīvē.

Mūsu sesijās mēs daudz runājām par laika uztveri un to, kā tas var būt mūsu lielākā ierobežojošā vai lielākā sabiedrotais. Es viņai dalījos ar George Eliot citātu, kas man vienmēr ir iedvesmojis: "Nekad nav par vēlu kļūt par personu, kāda tu varēji būt." Šī ideja dziļi iedarbojās uz Claru.

Mēs sākām strādāt pie maziem izmaiņām, maziem soļiem ārpus viņas komforta zonas. Sākot no glezniecības nodarbībām, kas viņai vienmēr bija gribējies darīt, bet nekad nebija uzdrīkstējusies, līdz jaunām darba iespējām, kas vairāk atbilda viņas interesēm un aizraušanām.

Katrā mazajā izmaiņā es redzēju, kā Clara sāka ziedēt. Tas nebija viegli; bija brīži, kad valdīja šaubas un bailes. Bet bija arī brīži neaprakstāmā prieka un personīgās panākumi, kas šķita neiespējami pāris mēnešus iepriekš.

Vienā dienā Clara ienāca manā birojā ar spožu smaidu: viņa bija nolēmusi pieteikties universitātes programmā, lai studētu grafisko dizainu, kas viņai bija sapņojusi jau no jaunības. Viņa baidījās būt vecākā studente auditorijā, bet tas viņai jau nebija tik svarīgi kā dzīvot dzīvi bez nesasniegtiem sapņiem.

Claras pārvēršanās ir spēcīgs liecības par to, ka patiešām nekad nav par vēlu pieņemt izmaiņas. Viņas stāsts ir spilgts atgādinājums mums visiem: nevērtējiet personīgās izaugsmes spēku par zemu un nepierobežojiet to, ko varat sasniegt, neatkarīgi no dzīves posma, kurā atrodaties.

Tāpat kā Clara varēja pārdefinēt savu ceļu un drosmīgi sekot savām aizraušanām, mums visiem ir šī iedzimtā spēja saskarties ar jaunu un mainīt savu stāstu. Tas ir tikai jautājums par pirmo soli uz nezināmo, uzticoties savai spējai pielāgoties un izaugt.

Atcerieties: Izmaiņas ir vienīgais pastāvīgais dzīvē. To apņemšanās nav tikai iespējama; tā ir būtiska, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi.