Ja esi nonācis līdz šim rakstam, iespējams, ka uzskati sevi par nepacietīgu cilvēku vai dzīvo kopā ar kādu, kuram ir ļoti grūti gaidīt.


Nepacietība var radīt grūtības aizmigt, koncentrēšanās problēmas un strīdus ar partneri, ģimeni vai darba kolēģiem. Tā var arī likt tev sākt daudzus uzdevumus vienlaikus un nevienu nepabeigt. Pēc tam parādās vilšanās un nepatīkamā sajūta, ka neesi izdarījis pietiekami.


Tā kā, visticamāk, nevēlies bezgalīgu ievadu, ķersimies uzreiz pie lietas. 🙂



Kā nepacietība izpaužas ikdienas dzīvē


Nepacietība neizpaužas tikai vienā veidā. Daži cilvēki runā ātrāk, pārtrauc citus vai aizkaitinās par jebkuru kavēšanos. Citi šķiet mierīgi, taču dzīvo ar pastāvīgu iekšēju spriedzi.



  1. Vajadzība visu kontrolēt. Tu vēlies, lai apstākļi, grafiki un pat citu cilvēku reakcijas atbilstu taviem plāniem. Problēma ir tā, ka nav iespējams kontrolēt visu, kas notiek. Mēģinājumi to darīt var radīt trauksmi, sasprindzinājumu un diskomfortu.

  2. Zema frustrācijas tolerance. Tev nepieciešams pēc iespējas ātrāk redzēt rezultātus. Ja kaut kas aizņem vairāk laika, nekā gaidīts, vari domāt, ka viss neizdodas vai ka velti savu laiku. Šī steiga atņem tev mieru un apgrūtina mazo sasniegumu novērtēšanu.

  3. Priekšlaicīga trauksme. Tavs prāts aizsteidzas notikumiem pa priekšu un veido iespējamo problēmu scenārijus. Tu domā par sarunām, kas vēl nav notikušas, iztēlojies kavēšanos vai baidies no negatīviem rezultātiem. Daudzas no šīm situācijām, iespējams, nekad nenotiks, tomēr tavs ķermenis reaģē tā, it kā tās būtu reālas.

  4. Grūtības plānot laiku. Kad viss šķiet steidzams, ir grūti noteikt prioritātes. Tu vari uzņemties pārāk daudz pienākumu, nepārtraukti pārslēgties no viena uzdevuma uz citu vai palaist garām iespējas, rīkojoties, neapstājoties, lai izvērtētu situāciju.


Šī sajūta, ka ļoti īsā laikā jāizdara pārāk daudz, pastiprina stresu. Ja tas ar tevi notiek bieži, tev var noderēt arī 10 pretstresa metodes mūsdienu dzīvei.



Kas slēpjas aiz nepacietīga cilvēka


Aiz nepacietības parasti slēpjas kas vairāk nekā vienkārši slikts raksturs. Tā var būt bailes zaudēt laiku, vajadzība pēc pārliecības, perfekcionisms, nogurums vai grūtības pieņemt to, kas nav tavā kontrolē.


Ietekmi atstāj arī mūsdienu paradumi. Mēs pierodam saņemt ātras atbildes, tūlītējas piegādes un nepārtrauktus stimulus. Tāpēc rinda, neatbildēta ziņa vai lapa, kas ielādējas pārāk ilgi, var šķist daudz kaitinošāka, nekā tas patiesībā ir.


Pavēro, kas notiek tieši pirms kļūsti nepacietīgs. Varbūt jau vairākas stundas neesi atpūties. Iespējams, esi uzņēmies vairāk saistību, nekā vari izpildīt. Vai arī gaidīšana aktivizē bailes, ka kaut kas varētu noiet greizi. Izcelsmes atpazīšana ļauj tev reaģēt apzinātāk.



Kad nepacietība var būt noderīga un kad tā kļūst par problēmu


Nepacietība ne vienmēr ir negatīva. Noteiktās situācijās tā var mudināt tevi rīkoties, pieņemt lēmumu vai ātri atrisināt kādu sarežģījumu. Šī enerģija var arī palīdzēt pamanīt, ka kaut kam ir jāmainās.


Problēma rodas tad, kad steiga kļūst pastāvīga un sāk ietekmēt dažādas tavas dzīves jomas. Nekas nešķiet pietiekams, rezultāti nekad nenāk tik ātri, kā vēlies, un cilvēki nereaģē tā, kā gaidi. Tad parādās dusmas, trauksme un vilšanās.


Vēlme pēc tūlītējiem rezultātiem var likt tev pārtraukt vērtīgus procesus priekšlaikus. Tas notiek darbā, mācībās, veidojot veselīgus ieradumus un arī attiecībās. Ne viss svarīgais dod redzamas pazīmes jau pirmajās dienās.


Kādās situācijās tava nepacietība parādās visspēcīgāk? Vai pamani kādu atkārtojošos modeli?


Ja tavs prāts mēdz aizsteigties pie negatīviem scenārijiem, iesaku šo lasījumu papildināt ar Kā pārvarēt bailes no nākotnes: tagadnes spēks.



Kā kontrolēt nepacietību un atgūt mieru


Iemācīties pārvaldīt nepacietību ir pakāpenisks process. Un jā, paradoksālā kārtā tas prasa pacietību pašam pret sevi. Tev nav jāmaina sava personība. Mērķis ir atpazīt steigu, pirms tā sāk kontrolēt tavus lēmumus.



  1. Praktizē apzinātību. Mindfulness jeb apzinātības prakse var palīdzēt tev atgriezties tagadnē un distancēties no priekšlaicīgajiem domāšanas scenārijiem. Vari sākt ar īsiem audio ierakstiem, kas pieejami mūzikas vai video platformās. Tev nav jāpadara prāts pilnīgi tukšs: pietiek novērot, ko jūti, un maigi atgriezt uzmanību pie elpošanas.

  2. Elpo lēnāk. Kad pamani sasprindzinājumu, ērti ieelpo un centies, lai izelpa būtu nedaudz garāka. Piemēram, vari ieelpot piecas sekundes un izelpot astoņas sekundes, atkārtojot to piecas vai sešas reizes. Nespied sevi ievērot ritmu; ja tev reibst galva vai jūties neērti, elpo normāli.

  3. Izvirzi reālistiskus mērķus. Sadalī savus mērķus mazos un konkrētos soļos. Tā vietā, lai prasītu no sevis “šodien pabeigt visu”, izvēlies vienu paveicamu darbību: atbildēt uz trim ziņām, sakārtot vienu istabu vai divdesmit minūtes strādāt bez pārtraukumiem. Redzams progress samazina trauksmi par gala rezultātu.

  4. Praktizē aktīvu pacietību. Pieņemt, ka kaut kas prasa laiku, nenozīmē palikt bezdarbībā. Gaidīšanas laiku vari izmantot, lai lasītu, pastaigātos, klausītos mūziku, rūpētos par augiem vai apgūtu kādu prasmi. Noderīgi piemēri ir instrumenta spēlēšana, dziedāšana vai publiskās runas prasmju vingrināšana. Svarīgākais ir neļaut gaidīšanai kļūt par tavas uzmanības centru.

  5. Izveido relaksācijas rutīnu. Tev var palīdzēt joga, meditācija, mierīga pastaiga vai dažas minūtes lēnas elpošanas. Izvēlies vienkāršu praksi, kuru vari regulāri ievērot. Desmit minūtes dienā parasti ir reālistiskāk nekā ilga nodarbība, no kuras atteiksies jau pēc dažām dienām.

  6. Atpazīsti savas automātiskās domas. Pieraksti, ko domā, kad kļūsti nepacietīgs, kāda situācija izraisīja šo domu un kāda emocija parādījās. Piemēram: “Ja viņš vai viņa neatbild tagad, kaut kas nav kārtībā.” Pēc tam izmēģini līdzsvarotāku alternatīvu: “Es nezinu kavēšanās iemeslu un varu pagaidīt, pirms izdaru secinājumus.”



Četru nedēļu plāns darbam ar nepacietību


Nav formulas, kas garantētu pilnīgas pārmaiņas viena mēneša laikā, taču četras nedēļas var palīdzēt sākt veidot citādu ieradumu.



  • Pirmā nedēļa: vēro, kad rodas steiga, un pieraksti savas domas.

  • Otrā nedēļa: katru dienu dažas minūtes praktizē elpošanu vai apzinātību.

  • Trešā nedēļa: sadali savus uzdevumus un izvēlies reālistiskas prioritātes.

  • Ceturtā nedēļa: apzināti trenējies gaidīt nelielās situācijās, nenovēršot uzmanību un nereaģējot uzreiz.


Katras nedēļas beigās pajautā sev, kas nostrādāja, kas bija grūti un kāda korekcija tev nepieciešama. Nevērtē progresu pēc pilnīgas nepacietības neesamības, bet gan pēc spējas to pamanīt un izvēlēties, kā reaģēt.



Kad ir vērts meklēt psiholoģisku palīdzību


Ja pēc četrām vai piecām nedēļām nepamani pārmaiņas vai ja trauksme un aizkaitināmība traucē tavam miegam, darbam vai attiecībām, apsver iespēju konsultēties ar garīgās veselības speciālistu.


Psihologs var palīdzēt tev saprast, kas uztur šo steigu, un izstrādāt tavai situācijai pielāgotus rīkus. Kognitīvi biheiviorālā pieeja, starp citām metodēm, bieži palīdz strādāt ar automātiskajām domām, emocijām un uzvedību, kas uztur problēmu.


Vari turpināt padziļināt šo tēmu ar 10 efektīviem padomiem, kā pārvarēt trauksmi un nervozitāti.


Tev nav jāatsakās no vēlmes virzīties uz priekšu. Tev tikai jāiemācās to darīt, nedzīvojot pastāvīgā skrējienā.