Satura rādītājs
Trauksme un bailes: kad raizes tevi pārņem
Ir dzīves brīži, kad bailes kļūst par pavadoni, kuru ir grūti ignorēt. Tās var parādīties pirms eksāmena, darba intervijas, gaidāmas sarunas vai pienākumu uzkrāšanās.
Vai tev ir pazīstama sajūta, ka darba slodze tevi pārņem?
Mācību vidē īpaši prasīgs parasti ir mācību gada noslēgums. Skolēni un studenti jūt, ka laiks izslīd caur pirkstiem, kamēr pieaug eksāmenu, iesniedzamo darbu skaits un vajadzība parādīt savu labāko sniegumu. Līdzīgi notiek darbā, kad viss šķiet steidzams un nepietiek laika atpūtai.
Trauksmes izjūta sarežģītā situācijā ne vienmēr nozīmē, ka pastāv kāds traucējums. Tā ir cilvēciska reakcija. Problēma sākas tad, kad raizes kļūst pastāvīgas, intensīvas vai grūti kontrolējamas.
Pastāvīga trauksme var likt ikdienišķai situācijai šķist kā kāpienam kalnā ar akmeņu maisu uz pleciem. Pat vienkāršs uzdevums var likties milzīgs, kad prāts paredz kļūdas, konfliktus vai negatīvas sekas.
Saskaņā ar Meksikas Nacionālās autonomās universitātes Psiholoģijas fakultāti trauksmes traucējumi var izraisīt pārmērīgas raizes dažādās dzīves jomās. Ja vēlies iedziļināties, tev var palīdzēt arī izlasīt kā pārvarēt trauksmi ar praktiskiem padomiem.
Kā trauksme ietekmē uzmanību un kognitīvo sniegumu
Kāds pētījums norāda, ka cilvēkiem ar augstu trauksmes līmeni var būt lielākas grūtības pārvaldīt savu uzmanību. Tomēr ir kāda svarīga nianse: personīgais priekšstats par savu sniegumu ne vienmēr sakrīt ar reālo sniegumu.
Iedomājies, ka atrodies trokšņainā telpā un mēģini sekot sarunai. Lai gan tev izdodas saprast būtiskāko, beigās vari domāt, ka neesi pievērsis pietiekamu uzmanību. Saspringums var likt tev apšaubīt savas spējas, pat ja tu turpini tikt galā ar to, kas ir tavā priekšā.
Universitat de les Illes Balears pētnieki veica pārbaudes ar 106 dalībniekiem. Novērtējot viņu trauksmes līmeni, viņi novēroja, ka tie, kuri jutās saspringtāki, savu uzmanību uztvēra kā vājāku.
Objektīvi vērtējot, viņu sniegums nebija tik negatīvs, kā viņi to iedomājās. Šis atklājums aicina nošķirt “es jūtu, ka nespēju koncentrēties” no “es patiešām nespēju to izdarīt”. Abas pieredzes ir pelnījušas uzmanību, taču tās nenozīmē gluži vienu un to pašu.
Vai tev kādreiz ir šķitis, ka viss sabrūk, tomēr tu spēji turpināt virzīties uz priekšu? Šo pūliņu atzīšana palīdz atgūt pārliecību un taisnīgāk novērtēt savas spējas.
Lai turpinātu strādāt ar šo jautājumu, vari iepazīties ar šiem padomiem, kā pārvarēt trauksmi un nervozitāti.
Ko vari darīt, lai kontrolētu stresu un trauksmi
Trauksme parasti nepazūd ar vienu vienīgu rīcību. To labāk palīdz pārvaldīt nelieli, atkārtoti lēmumi: atpūsties, sakārtot prioritātes, izkustināt ķermeni, parunāt ar kādu un pārskatīt veidu, kā interpretē notiekošo.
Šīs stratēģijas var tev palīdzēt:
- Pieņem to, ko nevari kontrolēt. Pajautā sev: “Vai es šobrīd varu izdarīt ko konkrētu?” Ja atbilde ir jā, izvēlies nelielu soli. Ja nē, paelpo un netērē enerģiju, mēģinot kontrolēt citu cilvēku lēmumus vai situācijas, kas vēl nav notikušas.
- Regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm. Pastaigas, peldēšana, stiepšanās vai dejošana mājās var palīdzēt atbrīvot spriedzi un uzlabot garastāvokli. Tev nav vajadzīga perfekta rutīna. Pat desmit minūšu kustība var būt nozīmīga grūtā dienā.
- Maini skatījumu, nenoliedzot savas sajūtas. Runa nav par to, lai atkārtotu sev, ka viss ir labi. Pamēģini aizstāt “es netieku ar to galā” ar “es atrisināšu vienu daļu” vai “es varu lūgt palīdzību”. Reālistiskāka doma parasti ir noderīgāka nekā piespiedu optimisms.
- Rūpējies par savām attiecībām. Godīga saruna ar draugu, ģimenes locekli vai uzticamu cilvēku var mazināt izolētības sajūtu. Tev ne vienmēr ir vajadzīgi padomi. Dažreiz pietiek pateikt: “Šodien jūtos pārņemts, un man vajag, lai tu mani uzklausi.”
- Mazini pārslodzi. Pieraksti nepabeigtos uzdevumus un izvēlies trīs patiesās prioritātes. Mēģinājums izdarīt visu vienlaikus palielina apjukumu. Savukārt liela uzdevuma sadalīšana konkrētos soļos atgriež zināmu kontroles sajūtu.
Kad ir vērts meklēt profesionālu palīdzību
Ja trauksme traucē tavam miegam, mācībām, darbam, attiecībām vai ierastajām ikdienas aktivitātēm, apsver iespēju aprunāties ar garīgās veselības speciālistu. Palīdzības lūgšana nenozīmē, ka esi cietis neveiksmi. Tas nozīmē, ka tu pievērs uzmanību situācijai, kura ir pelnījusi rūpes.
Lai mazinātu spriedzi, vari paļauties arī uz ikdienas paradumiem. Šajos rakstos atradīsi pretstresa metodes mūsdienu dzīvei un 15 vienkāršas pašaprūpes idejas ikdienas stresa mazināšanai.
Tev nav viss jāatrisina jau šodien. Izvēlies vienu iespējamu rīcību: dažas minūtes paelpo, dodies pastaigā, sakārto vienu prioritāti vai piezvani kādam. Miera atgūšana var sākties arī ar mazu soli.
