Ir dzīves brīži, kad bailes kļūst par neaizvietojamu kompanjonu.
Vai tev ir pazīstama sajūta, ka darba slogs tevi pārsniedz?
Akadēmiskajā jomā mācību gada beigas ir viens no tiem brīžiem, kad studenti jūtas, ka laiks viņiem izslīd kā smiltis starp pirkstiem. Eksāmenu spiediens un nepieciešamība sniegt maksimālus rezultātus var būt nomācoša.
Tomēr ir cilvēki, kuri cīnās ar hronisku trauksmi. Šī veida trauksme var likt jebkurai situācijai justies kā kāpšanai kalnā ar akmeņu maisu uz muguras.
saskaņā ar Meksikas Nacionālās autonomās universitātes Psiholoģijas fakultāti, tas ir saistīts ar trauksmes traucējumiem, kas liek cilvēkiem pārmērīgi uztraukties par visu.
Šis cits raksts, ko esmu uzrakstījis par trauksmi, tev noderēs:
Kā pārvarēt trauksmi: praktiski padomi Trauksmes ietekme uz kognitīvo sniegumu
Jauns pētījums atklāj, ka cilvēkiem ar augstiem trauksmes līmeņiem ir sarežģītāka uzmanības pārvaldība.
Uzmanību! Lai gan nav tiešas korelācijas ar specifisku uzdevumu izpildi, trauksme var ietekmēt mūsu uztveri par uzmanību, kas mums ir. Iedomājies, ka esi trokšņainā telpā un vēlies koncentrēties uz sarunu.
Baleāru salu universitātes pētnieki veica testus ar 106 dalībniekiem. Novērtējot viņu trauksmes līmeņus, viņi secināja, ka tie, kuri jutās saspringti, arī uztvēra savu uzmanību kā zemāku.
Tomēr objektīvi viņu sniegums nebija tik katastrofāls, kā viņi domāja.
Vai esi kādreiz atradies šādā situācijā? Uzskatot, ka pasaule sabrūk ap tevi, kamēr tu turpini virzīties uz priekšu.
Es iesaku turpināt lasīt šo rakstu:
Efektīvi padomi, kā pārvarēt trauksmi un nervozitāti Stratēģijas stresa un trauksmes pārvaldīšanai
Laba ziņa ir tā, ka stress un trauksme ir pārvaldāmi. Šeit ir dažas stratēģijas, kas var būt ļoti noderīgas. Vai esi gatavs tās ieviest praksē?
1. Pieņemt neizmaināmo:
Kad saskaries ar situācijām, kuras tu nevar mainīt, dziļi ieelpo un pieņem, ka dažas lietas ir ārpus tavas kontroles. Tas var tevi atbrīvot no lieka smaguma.
2. Regulāras fiziskās aktivitātes:
Nekas nav labāks par labu fiziskās aktivitātes devu. Pastaiga, peldēšana vai pat dejošana mājās var izdalīt endorfīnus, kas liks tev justies labāk. Uzvelc kurpes un kustini savu ķermeni!
3. Mainīt perspektīvu:
Apmaini negatīvos domas, piemēram, “es nevaru” pret “es mēģināšu”. Pozitīva attieksme var būt īsts emocionāls glābiņš.
4. Sociālā saikne:
Neapšaubi labas sarunas ar draugiem vai ģimenes locekļiem spēku. Veselīgu attiecību uzturēšana ir dabisks antidots pret stresu.
Es uzrakstīju šos divus rakstus, kas arī palīdzēs samazināt stresa līmeni: