8 atziņas, ko es iemācījos no terapijas

1. 1. Atšķirība starp robežām un sienām
2. 2. Ievainojamība nenozīmē vājumu.
3. 3. Izaicinājums mīlēt cilvēkus bez nosacījumiem
4. 4. Mūsu traumas pamatotība ir svarīga neatkarīgi no salīdzinājuma ar citiem.
5. 5. Nepievērsiet pārāk lielu uzmanību negatīvajām emocijām, bet arī neignorējiet tās.
6. 6. Veiksmīgu rezultātu atslēga terapijā ir mūsu pūles.
7. 7. Patiesa mīlestība ir beznosacījumu mīlestība, bet attiecības ir jāveido uz uzticības un robežu pamata.
8. 8. Sēras process nenotiek pēc skaidra un noteikta laika grafika.

1. Atšķirība starp robežām un sienām

 Robežas ir nepieciešama un veselīga dzīves sastāvdaļa, kuras mērķis ir sniegt norādes par to, kas mūsu uzvedībā ir pareizi un kas nē.

Robežu noteikšana ļauj mums dzīvot laimīgāk un mūsu attiecības ir pilnvērtīgākas.

 Lai gan sākumā robežu noteikšana var būt biedējoša, patiesi cilvēki tās respektēs un sapratīs to nozīmi.

 Atšķirībā no robežām sienas tiek celtas, reaģējot uz pagātnes traumām.

 Lai gan sienu būvēšana var būt sava veida aizsardzība, laika gaitā tā kļūst kaitīga.

 Sienas ne tikai aiztur cilvēkus un lietas, bet arī ieslēdz mūs sevī un neļauj mums augt un pārstrādāties.

 Traumas process prasa laiku un telpu, lai tiktu galā ar emocijām, tāpēc sienas celšana ap traumatisko pieredzi to tikai pasliktina.

 Jo ilgāk siena paliek savā vietā, jo grūtāk to nojaukt.

2. Ievainojamība nenozīmē vājumu.

 Sastopoties ar neaizsargātību var būt biedējoši, jo tā ir saistīta ar to, ka mēs pakļaujam sevi kaut kam, kas varētu mūs sāpināt. Tomēr, ja mēs izvairāmies justies neaizsargāti, baidoties, ka kaut kas varētu notikt nepareizi, mēs ne tikai atņemam sev iespēju izbaudīt dziļāku saikni, bet arī nodarām sev ļaunumu.

Atveroties un esot ievainojamiem, mūsu dzīvi bagātina attiecības, kuras tā tiek stiprinātas.

 Turklāt mēs nostiprināmies apziņā, ka esam pietiekami stipri, lai stātos pretī saviem ierobežojumiem.

 Tiesa, ievainojamība bieži vien var izraisīt ciešanas, taču, gūstot pieredzi, ir iespējams mācīties un atklāt ieguvumus.

 Ja mēs neļausim sev būt ievainojamiem, mēs nekad neaugsim un nemācīsimies.

Noliedzot savu ievainojamību, mēs liedzam cilvēkiem, kuri mūs mīl, iespēju mūs atbalstīt.

 Ja neļaujam citiem iejusties mūsu emocionalitātes maksimuma brīžos, mēs faktiski sakām viņiem, ka neuzticamies viņu spējai rūpēties par mūsu jūtām.

 Justies tā, kā mēs jūtamies, ir labi, un ir svarīgi, lai mēs spētu paust savas jūtas cilvēkiem, kuriem uzticamies un kuri mūs mīl.

3. Izaicinājums mīlēt cilvēkus bez nosacījumiem

 Dažkārt ir grūti mīlēt kādu cilvēku, ja mēs nezinām viņa pašvērtību un tikumus, kas viņam piemīt.

 Vēloties, lai cilvēki, kurus mīlam, saprastu savu vērtību, mēs vēlamies, lai viņi redz savu potenciālu mūsu acīm.

Mēs iegrimstam ilūzijā, ka, ja mēs viņiem parādīsim pietiekami daudz mīlestības, viņi varētu mīlēt sevi tikpat ļoti kā mēs.

 Taču realitātē tā notiek reti.

 Ja kāds cilvēks ir pašiznīcinošā domāšanas veidā, mīlestība no ārpuses nevar palīdzēt viņam izkļūt no šī stāvokļa.

 Vienīgais veids, kā viņi var iemācīties mīlēt sevi, ir strādāt pie tā, lai pārvarētu traumas un melus, kas viņos ir radījuši pārliecību, ka viņi nav pelnījuši mīlestību.

 Tikai tad jūs atradīsiet sevī iekšēju mīlestību.

Kamēr jūs neatklāsiet šo sevis mīlestību, jums būs neiespējami noticēt, ka kāds jūs mīl bez slēptiem motīviem.

 Tāpēc atslēga uz to, kā mīlēt citus bez nosacījumiem, ir pieņemt viņus tādus, kādi viņi ir, izvairīties no negatīviem spriedumiem un ļaut viņiem būt tādiem, kādi viņi ir visā pilnībā.

4. Mūsu traumas pamatotība ir svarīga neatkarīgi no salīdzinājuma ar citiem.

Ir svarīgi saprast, ka mums nav jāsalīdzina sevi ar citiem cilvēkiem.

 Katrs indivīds dzīvo savu dzīvi atbilstoši savai pieredzei un resursiem, tāpēc salīdzināšana ir negodīga.

 Dažreiz, satiekot kādu, kurš ir piedzīvojis briesmīgu pieredzi, mēs varam mazināt savu negatīvo pieredzi, domājot, ka salīdzinājumā tai nav nozīmes. Mēs varam sākt uzskatīt, ka mums nevajadzētu justies slikti par noteiktām lietām, ja ir citi cilvēki, kas pārdzīvo daudz nopietnākas situācijas.

 Tomēr ir svarīgi apstiprināt savu traumu neatkarīgi no tā, kā tā salīdzināma ar kāda cita cilvēka traumu. Ja tā ir ietekmējusi mūsu dzīvi un sāpinājusi mūs, mūsu pieredze ir pamatota.

 Savas traumas pamatotības atzīšana ļauj mums ar to strādāt, izprast to un mācīties augt, apejot to.

 Tāpēc mums nevajadzētu mazināt savu negatīvo pieredzi, bet gan pieņemt to un stāties tai pretī, lai to pārvarētu.

5. Nepievērsiet pārāk lielu uzmanību negatīvajām emocijām, bet arī neignorējiet tās.

Teicienu "viltot, kamēr tas izdodas" ir dzirdējuši daudzi no mums kādā dzīves brīdī.

 Mums ir ieaudzināta doma, ka, ja jūtamies skumji vai satraukti, mums vajadzētu izlikties, ka šīs sajūtas nepastāv, līdz tās maģiski pazūd.

 Mums ir mācīts, ka pieņemt emocijas, nevis ignorēt tās, ir slikti.

 Ja mēs neļaujam sev izjust to, ko mēs jūtam, - labu vai sliktu, - mēs liedzam sev iespēju izprast emocijas un to, kas mūs pamudināja tā justies.

Emocijas nāk un iet kā viļņi.

 Ja mēs ļausim sevi tām appludināt, kad vilnis sasniedz maksimumu, mums būs spēks turpināt, kad vilnis būs beidzies.

 No otras puses, ja mēs cīnīsimies pret emociju straumi, tad, kad vētra būs pārgājusi, mēs paliksim bez spēka virzīties uz priekšu.

 Mums nevajadzētu pārāk daudz laika pavadīt, domājot par šīm negatīvajām emocijām, taču nevajadzētu tās arī ignorēt vai cīnīties ar tām.

 Ja mēs ļausim sev dzīvot emocijās, kad tās mūs pārņem, tad mēs spēsim tās pārstrādāt un pārvarēt.

6. Veiksmīgu rezultātu atslēga terapijā ir mūsu pūles.

 Tāpat kā citās dzīves jomās, arī terapijā panākumi un ieguvumi ir tieši atkarīgi no tā, cik lielu atdevi un apņēmību esam tai veltījuši.

Nepietiek tikai apmeklēt sesijas, izstāstīt terapeitam savus pārdzīvojumus, uzklausīt viņa vai viņas padomus un pēc tam visu aizmirst līdz nākamajai tikšanās reizei.

 Tas būtu tāpat kā iet uz skolu, sēdēt klasē, klausīties skolotāju, bet nerakstīt pierakstus un nemācīties, un pēc tam cerēt, ka eksāmenā saņemsim labas atzīmes.

 Ja mēs konsekventi praktizēsim veselīgas stratēģijas un prasmes, ko terapeits palīdz mums attīstīt ikdienā, pozitīvie rezultāti būs daudz lielāki nekā pasīvi piedaloties terapijā.

7. Patiesa mīlestība ir beznosacījumu mīlestība, bet attiecības ir jāveido uz uzticības un robežu pamata.

Ir grūti saprast, ka mīlestība un attiecības nav viens un tas pats.

 Kā cilvēki mēs mēdzam asociēt mīlestību ar attiecībām - ar partneri, ģimeni vai tuviem draugiem.

 Tomēr, lai gan mums ir beznosacījumu mīlestība pret cilvēkiem savā dzīvē, tomēr, lai attiecības būtu veselīgas, mums ir jābūt robežām un jārespektē viens otra personīgā telpa.

 Patiesai mīlestībai jābūt beznosacījumu mīlestībai, tomēr attiecības ir atšķirīgas.

 Lai tās būtu veselīgas, tām jābalstās uz savstarpēju uzticēšanos un robežām, par kurām abām pusēm ir jāvienojas un kuras ir jāievēro.

 Ja viena persona neievēro robežas jūsu attiecībās, jūs varat turpināt mīlēt šo personu, taču dažkārt ir nepieciešams palikt malā, lai nenodarītu kaitējumu abu iesaistīto pušu emocionālajai veselībai.

8. Sēras process nenotiek pēc skaidra un noteikta laika grafika.

 Cilvēka smadzenes ir instruments, kas paredzēts informācijas izpratnei un apstrādei. Mēs meklējam modeļus un secības, bet cilvēka emocijas ne vienmēr atbilst šai loģikai.

 Tāpēc daudzos gadījumos loģika un emocijas nonāk pretrunā.

Kad mēs izjūtam nepatīkamas sajūtas, mēs meklējam termiņu, lai tās pārvarētu.

 Tomēr skumjas šādi nedarbojas.

 Skumju procesā var gadīties, ka tieši tad, kad mēs domājām, ka virzāmies uz priekšu, ir dienas vai pat mēneši, kad jūtam, ka ejam atpakaļ. Tā nav regresija, bet gan vienkārši bēdas, kas iet savu neparedzamo gaitu.

 Jo vairāk mēs cenšamies to izprast, jo sarežģītāka tā kļūst.

 Tāpēc labākais, ko varam darīt, ir ļaut sev iet līdzi emocijām, zinot, ka tās galu galā beigsies, pat ja kādā brīdī mēs jūtam, ka tās ir svarīga mūsu pašu daļa.

 Ejot cauri sērošanas procesam, mēs sākam ieraudzīt mazus miera brīžus, kas ļauj mums elpot.

 Bet tad emocijas atkal atnāk atpakaļ.

 Tāpēc tieši šajos atvieglojuma brīžos ir vissvarīgāk atgādināt sev, ka kādu dienu mēs atkal jutīsimies labi.

Abonējiet bezmaksas iknedēļas horoskopu

Auns Dvīņi Jaunava Lauva Mežāzis Skorpions Strēlnieks Svari Ūdensvīrs Vērsis Vēzis Zivis