Globālās sasilšanas dēļ karstuma viļņi kļūst arvien biežāki, intensīvāki un ilgāki. Tie var būt nogurdinoši ikvienam, taču grūtniecības laikā tiem jāpievērš īpaša uzmanība.


Tavs ķermenis jau tā strādā intensīvāk, lai pielāgotos pārmaiņām, kas raksturīgas šim dzīves posmam. Tāpēc augsta temperatūra var likt tev ātrāk sajust nogurumu, reiboni vai pārkaršanu. Runa nav par dzīvošanu bailēs, bet gan par to, lai savlaicīgi sagatavotos, atpazītu brīdinājuma pazīmes un mazinātu karstuma iedarbību.


Kāpēc karstums grūtniecības laikā ietekmē vairāk?


Grūtniecības laikā palielinās asins tilpums, un sirdij jāstrādā papildus. Mainās arī vielmaiņa, un var pastiprināties siltuma sajūta. Citiem vārdiem sakot, tas ir līdzīgi kā visu dienu nēsāt līdzi nelielu siltuma avotu.


Ārste Prijanka Suhaga no CK Birla Hospital Dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļas skaidro, ka intensīvs apkārtējās vides karstums var paaugstināt ķermeņa iekšējo temperatūru. Ja organisms nespēj atdzist, var rasties hipertermija.


Turklāt svīstot ķermenis zaudē ūdeni un minerālsāļus. Ja šie šķidrumi netiek uzņemti no jauna, var iestāties dehidratācija. Tas samazina cirkulējošo asiņu tilpumu un uz laiku var pasliktināt asins plūsmu uz placentu.


Risks nav atkarīgs tikai no temperatūras. To ietekmē arī mitrums, iedarbības ilgums, fiziskā aktivitāte, ventilācija, apģērbs un tavs veselības stāvoklis. Ļoti mitra diena var būt īpaši smaga, jo sviedri iztvaiko grūtāk.


Lai rūpētos par savu ikdienas labsajūtu, ir vērts pievērst uzmanību arī atpūtai un guļamistabas higiēnai. Tev var noderēt izlasīt, kāpēc iknedēļas palagu mazgāšana ir svarīga tavai veselībai un atpūtai.


Ekstrēma karstuma riski mātei un mazulim


Ilgstoša pakļaušanās ekstrēmām temperatūrām ir saistīta ar paaugstinātu dehidratācijas, karstuma izsīkuma un karstuma dūriena risku. Tā var arī veicināt asinsspiediena pazemināšanos, reiboni un ģīboni, radot papildu risku nokrist.


Daži pētījumi saista intensīvu un ilgstošu karstuma iedarbību ar lielāku priekšlaicīgu dzemdību un maza dzimšanas svara risku. Mātes hipertermija pirmajās nedēļās, īpaši ja tā ir izteikta un ilgstoša, ir saistīta arī ar nervu caurulītes defektiem.


Tas nenozīmē, ka karstuma sajūta dažas stundas noteikti radīs problēmu. Medicīniskās saistības norāda uz iespējamībām un riska faktoriem, nevis neizbēgamām sekām. Tomēr ir svarīgi rīkoties ātri, ja jūti, ka tavs ķermenis nespēj atdzist.


Dehidratācijas un karstuma dūriena simptomi grūtniecības laikā


Pievērs uzmanību tādām pazīmēm kā stipras slāpes, sausa mute, galvassāpes, nespēks, krampji, slikta dūša, reibonis, sirdsklauves vai reta un ļoti tumša urinācija. Ja tās parādās, pārtrauc aktivitāti, dodies uz vēsu vietu, novelc lieko apģērbu un dzer ūdeni maziem malkiem.


Apjukums, ģībonis, apgrūtināta elpošana, ļoti karsta āda, paaugstināta ķermeņa temperatūra vai nespēja noturēt šķidrumu organismā prasa steidzamu medicīnisku palīdzību.


Tev jākonsultējas ar ārstu arī tad, ja parādās regulāras kontrakcijas, asiņošana, šķidruma noplūde vai jūtami samazinās mazuļa kustības, kad parasti tās jau sajūti. Ja šaubies, zvani savam dzemdniecības aprūpes speciālistam vai neatliekamās palīdzības dienestam savā apkaimē.


Kā parūpēties par sevi karstuma viļņa laikā, ja esi grūtniece



  • Dzer šķidrumu regulāri: negaidi, līdz slāpes kļūst ļoti stipras. Ņem līdzi ūdens pudeli un dzer maziem malkiem visas dienas garumā. Ja ārsts kāda veselības stāvokļa dēļ tev ir norādījis ierobežot šķidruma uzņemšanu, ievēro viņa ieteikumus.

  • Meklē vēsu vidi: izmanto ventilāciju, gaisa kondicionētāju vai sabiedriskas telpas ar kondicionētu gaisu. Vēsa duša vai mitras kompreses uz kakla un plaukstu locītavām var palīdzēt mazināt karstuma sajūtu.

  • Izvairies no dienas karstākajām stundām: kad vien iespējams, plāno došanos ārā agri no rīta vai vakarā. Pārbaudi laika prognozi un pievērs uzmanību meteoroloģiskajiem brīdinājumiem.

  • Samazini fizisko slodzi: nenodarbojies ar intensīviem vingrojumiem saulē. Ja tev jāiet kājām, bieži atpūties un apstājies, tiklīdz parādās reibonis, galvassāpes vai nespēks.

  • Izvēlies piemērotu apģērbu: valkā brīvu, vieglu un gaišu apģērbu. Arī platmales cepure un uzturēšanās ēnā var būtiski palīdzēt.

  • Pievērs uzmanību tam, ko dzer: izvairies no alkohola un ierobežo kofeīnu atbilstoši ierastajiem grūtniecības ieteikumiem. Ļoti saldi dzērieni nedrīkst aizstāt ūdeni.


Ko darīt, ja ļoti karstā laikā jādodas ārā


Pirms došanās ārā sagatavo nelielu “vēsuma komplektu”: ūdeni, cepuri, saules aizsargkrēmu, vēdekli un mitru drāniņu maisiņā. Izvēlies maršrutus, kuros ir ēna un vietas, kur vari apsēsties. Ir arī laba doma paziņot kādam uzticamam cilvēkam, ja vairākas stundas būsi ārpus mājas.


Ja brauc ar automašīnu, pirms iekāpšanas to izvēdini un nekad nepaliec stāvošā automašīnā ar aizvērtiem logiem. Temperatūra salonā var paaugstināties ļoti ātri, pat ja ārā karstums nešķiet ārkārtējs.


Svarīga ir arī atpūta. Karstas naktis var traucēt miegu un pastiprināt nogurumu nākamajā dienā. Ja tas notiek bieži, vari izlasīt šo rakstu par to, ko darīt, ja pamosties pulksten 3 no rīta un nespēj atkal aizmigt.


Rūpes par sevi karstuma viļņa laikā nenozīmē, ka viss jādara perfekti. Dažkārt pietiek mainīt laiku, kad dodies ārā, pieņemt palīdzību vai apstāties, pirms iestājas pilnīgs izsīkums. Ieklausies savā ķermenī un nenoniecini sliktu pašsajūtu tikai tāpēc, ka “ir karsts”. Tava labsajūta pasargā arī mazuli. 💧